ĪSUMĀ:
- Kodolkatastrofas dēļ savas mājas Fukušimas prefektūrā pameta vairāk nekā 165 000 cilvēku.
- 37 000 Fukušimas iedzīvotāji oficiāli atzīmēti kā evakuēti; daudzi negrasās doties atpakaļ.
- Būtisku lomu spēlē ne tikai nesakārtotā infrastruktūra un vide, bet arī bailes par radiāciju.
- Seku likvidēšana turpinās; vairākas pilsētas ziemeļaustrumos vēl nepieciešams atjaunot.
- Darbi varētu ilgt vēl 40 gadus; Japānas valdība gan uzskata, ka krīze lielā mērā pārvarēta.
- Zinātnieki uzskata, ka radiācijas līmenis katastrofas rajonā ir relatīvi zems.
- Daļa cilvēku pārliecināti, ka radiācijas riski pastāv; sekas jutīs vairākas desmitgades.
2011. gada 11. martā Fukušimas atomelektrostacijā pēc zemestrīces pilnībā sabojājās dzesēšanas sistēmas, kā dēļ notika kodolreaktoru serdeņu kušana un radioaktīvo materiālu noplūšana vidē. Tas izraisīja pasaulē nopietnāko kodolkatastrofu kopš Černobiļas atomelektrostacijas sprādziena 1986. gadā.
Oficiāli nav secināts, ka šajā incidentā kāds būtu gājis bojā, taču cunami dzīvību zaudēja gandrīz 18 500 cilvēku.
Kodolkatastrofas dēļ savas mājas Fukušimas prefektūrā piespiedu vai brīvprātīgā kārtā pameta vairāk nekā 165 000 cilvēku. Tiesa, Fukušimas prefektūrā ir arī cilvēki, kas katastrofas apkārtni nav pametuši, piemēram, Sakae Kato, kurš atradis savā dzīvē jaunu misiju – apkārtnē pamesto kaķu glābšanu. Viņš uzsver, ka vairākkārt šaubījies par nepieciešamību īstenot šo darbu, bet secinājis, ka cilvēkam nelaimes gadījumā piedāvā palīdzību, bet šiem kaķiem tādu neviens nesniegs un tie vienkārši nomirtu.
"Policisti un ugunsdzēsēji ir nākuši un jautājuši man – kāpēc vēl atrodos šeit. Un es viņiem teicu, ka man šeit jābūt, jo man jāparūpējas par šiem pamestajiem kaķiem. Viņi uzsvēra, ka dzīvība ir svarīga un visi ir evakuēti, un viņi arī mani vairākkārt lūdza evakuēties. Bet toreiz es domāju, ka miršu, un domāju – ja reiz man jāmirst, tad es labprāt nomirtu kopā ar šiem kaķiem," stāsta Sakae Kato.
Lai gan daudzas teritorijas pēc plašiem attīrīšanas pasākumiem ir pasludinātas par drošām no radiācijas un tiek piedāvāti dažādi stimuli cilvēku pievilināšanai atpakaļ, daudzi izvēlas neatgriezties.
Joprojām 37 000 Fukušimas iedzīvotāji dokumentos oficiāli atzīmēti kā evakuēti un daudzi no viņiem negrasās doties atpakaļ.
Būtisku lomu spēlē ne tikai līdz galam nesakārtotā infrastruktūra un vide, bet arī bailes par radiāciju. Kā norāda Fukušimas Medicīnas universitātes profesors Koiči Tanigava: “Pilsētās lēnām atgriežas dzīvība. Daži iedzīvotāji ir atgriezušies savās mājās, kamēr citi, kas vairs nevar dzīvot savās mājās, dzīvo mājokļos, ko attīstījusi un uzcēlusi pilsēta un valdība.”
Seku likvidēšanas darbi, kas izmaksājuši triljoniem jenu, joprojām turpinās, un vairākas pilsētas ziemeļaustrumos vēl nepieciešams atjaunot un attīrīt no piesārņojuma un gruvešiem. Tiek paredzēts, ka darbi varētu ilgt vēl 40 gadus. Japānas valdība gan apgalvo, ka krīze lielā mērā ir pārvarēta.
Zinātnieki Japānā un arī ārpus tās uzskata, ka radiācijas līmenis katastrofas rajonā, ja neskaita tuvu apkārtni ap staciju, ir relatīvi zems. Daļa cilvēku tomēr pauž pārliecību, ka radiācijas riski pastāv un katastrofas sekas būs jūtamas vēl vairākas desmitgades. Pēdējo desmit gadu laikā Fukušimas iedzīvotāju vidū nav novērots būtisks vēža slimnieku skaita pieaugums vai citas acīmredzamas ar radiāciju saistītas slimības pazīmes. Tomēr eksperti skaidro, ka ne vienmēr cilvēka nāves vai saslimšanas gadījumā ir pierādāma tieša saikne ar radiāciju.
Eksperti brīdina, ka joprojām ir pietiekams pamats bažām par radiāciju, jo negatīvās sekas uz veselību var parādīties vien ar laiku.
Skaties dokumentālo filmu!
"Iemesls, kādēļ es sāku monitorēt šo apkārtni, bija tāds, ka pēc kodolkatastrofas šī apkārtne kļuva piesārņota. Mammas bija noraizējušās par to, ko vakariņās dot saviem bērniem un ko drīkst likt bērnu brokastu kārbiņā. Un arī par ūdeni – vai krāna ūdens ir drošs? Ideja par laboratoriju dzima no šīm problēmām," stāsta Kaori Suzuki.
Daudzi aktīvisti apgalvo, ka Japānas valdībai un Japānas energokompānijai TEPCO nav intereses finansēt dažādus pētījumus par ietekmi uz veselību Fukušimā, jo iespējamie secinājumi varētu būt neērti enerģētikas politikai, kas turpina atbalstīt kodolenerģiju. Desmit gadus pēc Fukušimas katastrofas Japānas kodolrūpniecība joprojām nav pilnībā atguvusies, un lielākā daļa reaktoru ir apstājušies vai to ekspluatācijas laiks tuvojas beigām. Pirms kata
Skaties dokumentālo filmu!
