Kā norādīts Ukrainas gaisa spēku paziņojumā, Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 51 "Šahed" un kāda neidentificēta tipa bezpilota lidaparātiem. Ukrainas aizstāvji notriekuši 32 Krievijas palaistos dronus valsts 12 apgabalos. Vēl 18 Krievijas droni tika "lokāli pazaudēti". Krievijas uzbrukuma epicentrs bija ostas pilsēta Odesa un tās apgabals valsts dienvidos, norādīja Ukrainas aizstāvji.
Odesas apgabala prokuratūra paziņoja, ka uzbrukumā Odesai nogalināta viena sieviete, bet vēl 13 cilvēki tika ievainoti. Viņu vidū bija arī divi zēni - 4 un 16 gadus veci. Savukārt Odesas pilsētas vadība paziņoja, ka, Krievijas bezpilota lidaparātu atlūzām krītot, tika nodarīti postījumi daudzstāvu dzīvojamajām ēkām, privātmājām, administratīvajām ēkām un noliktavām, kā arī tika izraisīti ugunsgrēki, kā rezultātā pilnībā sadega vairāku iedzīvotāju personīgais autotransports.
Līdzīgi kā iepriekš, agresorvalsts izmantoja taktiku uzbrukt vairākos viļņos un no dažādiem virzieniem, apgrūtinot Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas.
Smagāk skartajos rajonos izveidoti palīdzības punkti un operatīvais štābs, jo postījumu dēļ desmitiem cilvēku palikuši bez pajumtes. Ugunsdzēsēji un glābēji strādāja visu nakti, lai dzēstu liesmas un glābtu iedzīvotājus. Izpostītajās vietās sestdien darbu sāka prokurori un likumsargi, lai dokumentētu Krievijas nežēlīgo uzbrukumu sekas.
Nerimstot Krievijas triecieniem Ukrainas pilsētām, turpinās arī tās karaspēka uzbrukumi Ukrainas aizstāvju pozīcijām frontē. Pēdējās diennakts laikā notika 171 militāra sadursme - no tām 76 Doneckas apgabala Kurahovas un Pokrovskas pilsētu virzienos.
Tikmēr Ukrainas pētnieciskais projekts "DeepState" ziņo, ka Krievijas iebrucējiem izdevies pavirzīties uz priekšu septiņu apdzīvotu vietu virzienos Doneckas un Luhanskas apgabalos. Iepriekš "DeepState" pētnieki ziņoja, ka oktobrī Krievijas spēki sagrābuši aptuveni 490 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas.
Tempi, kādos Krievijas armijai izdodas pavirzīties uz priekšu, raisa nepatīkamas prognozes par iespējamu frontes sabrukumu.
Tikmēr veterāns un labdarības fonda "Повернись живим" pārstāvis Tarass Čmuts atzīmēja, ka par frontes sabrukumu spriest būtu pāragri. Tomēr viņš atzina, ka šobrīd frontē notiekošo varētu nosaukt par Ukrainai nelabvēlīgāko periodu kopš 2022. gada pavasara. Viņaprāt, pašreizējā situācija frontē ir daudzu procesu rezultāts, tostarp Ukrainas iekšējo un partnervalstu izraisīto. Vienlaikus Čmuts uzsvēra, ka šāda situācija nav radusies tāpēc, ka Krievijai būtu militārais pārspēks.
"Nav runa par Krievijas pārspēku, bet par mūsu vājumu, jo nav cilvēku, nav pietiekami daudz munīcijas, nav stratēģiska atbalsta no partneriem nelineārā pretdarbībā Krievijas Federācijai - nav atļaujas uzbrukt Krievijas militārajām lidostām, izmantojot amerikāņu vai citu valstu ieroču," sacīja Čmuts.
Viņš arī atzīmēja, ka pirms gada Ukraina spēja mobilizēt vairāk cilvēku, taču šobrīd mobilizācija, viņaprāt, vispār nenotiek.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontroli arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedroti to vērtē ar zināmu piesardzību.
