ASV prezidents Donalds Tramps, redzot jaunu posmu karā, kur Ukrainai var būt iespēja atgūt daļu okupēto teritoriju, turpinās veikt spiedienu uz Putinu, lai spiestu viņu uz sarunām par mieru. Vitakers skaidroja, ka ASV un sabiedrotie palielina spiedienu uz Krieviju, lai piespiestu Putinu sēsties pie sarunu galda, un esot vēl daudz kāršu, ko izspēlēt.
"Mēs vienmēr gaidām, ka viss notiks acumirklī, piemēram, Donalds Tramps piezvanīs pa tālruni, un mums būs vienošanās. Un dažreiz tā arī notiek. Taču šajā gadījumā Vladimirs Putins acīmredzot ir nolēmis būt nepakļāvīgs, un mums būs jāturpina palielināt spiedienu. Un tieši tas šobrīd arī notiek," teica Vitakers.
"Ir vairākas lietas, kas liecina par vājumu – jau pieminēju "Tomahawk" raķetes – viņi uz to spēcīgi reaģēja. Arī francūžu veiktā ēnu flotes kuģa aizturēšana – arī uz to viņi spēcīgi reaģēja. Un trešā lieta, uz kuru Krievija spēcīgi reaģēja, bija Krievijas nosaukšana par "papīra tīģeri" no prezidenta Trampa puses. Viņi pavadīja dienu, lai pārliecinātu mūs par to, ka [Krievija] ir lācis. Mums nepieciešams gatavoties, jo viņi ir pārgalvīgi. Bet, lai kādi viņi būtu, mums ir jāpārliecinās par to, lai stipri esam mēs," teica Vitakers.
Krievija ir vāja un aiz izmisuma rīko provokācijas gaisa telpā un jūrā, jo ar to cenšas panākt, lai Rietumu sabiedrībā mazinās atbalsts Ukrainai, uzskata bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, admirālis Robs Bauers:
"Pirmkārt un galvenokārt, tas nav kara sākums. Tā ir taktika, lai baiļu dēļ mainītu mūsu vai mūsu tautu cilvēku prātus. Mums nevajadzētu baidīties. Mums nevajadzētu. Un mēs esam reaģējuši. Mēs esam reaģējuši pareizi, kopā, vienoti un stipri."
Tika spriests arī par Eiropas aizsardzības industrijas attīstību, par ko Lielbritānijas eksperts Džeks Votlings secina – lai gan nauda ir, bet trūkst gan piegādes ķēžu, gan izejvielu un līdz ar to vajadzības atpaliek no spējām.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
