Vēstnieks norādīja, ka evakuētie cilvēki nekur tālu no savām mājām nevēlas doties, viņi paliek Hersonas apgabalā, kur viņiem nodrošina izmitināšanu un apgādā ar pārtiku, izmaksā pabalstus. Ukraina arī pieprasījusi palīdzību no Eiropas Savienības un NATO katastrofu pārvaldīšanas centriem, prasot konkrētas lietas – ūdens filtrus, ģeneratorus, ūdens sūkņus. Civiliedzīvotāju apšaudīšanu evakuācijas laikā vēstnieks nodēvēja par "ļoti nelietīgu rīcību".
Ukrainas varas iestādēm ir iespēja sniegt palīdzību iedzīvotājiem savā teritorijā, bet nav ziņu, cik daudzi cietuši un kā norit iedzīvotāju evakuācija Krievijas okupētajā teritorijā, kur ir lielāki postījumu plūdu dēļ HES uzspridzināšanas rezultātā. "Tā krieviem absolūti nav prioritāte," piebilda vēstnieks.
Šī ir liela katastrofa, ko izraisījusi Krievijas puse, un tai būs ļoti negatīvs iespaids ilgtermiņā, atzina vēstnieks. Ukrainas puse arī ziņojot, ka jau oktobrī bijušas ziņas, ka Krievija ko tādu varētu īstenot.
Vēstnieks gan nezināja teikt, vai arī citas HES ir apdraudētas, taču Krievijas propagandas kanālos izskanējis, ka Krievija varētu mēģināt uzbrukt Kijivas ūdenskrātuvei, lai tādējādi parādītu, ka var radīt pamatīgu postažu.
Taču Ukrainas iedzīvotāju apņēmība "ir ļoti liela un visi gaida rezultātus no pretuzbrukuma".
"Noskaņojums ir tāds, ka jāatbrīvo visa Ukrainas teritorija 1991. gada robežās un nekādi teritoriālie kompromisi nav iespējami," sacīja vēstnieks.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.