«Divas nedēļas stresa un bezmiega.» Kā Ukrainā atgriež nelikumīgi pārvietotos bērnus?

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 19 tūkstoši ukraiņu bērnu nelikumīgi pārvietoti uz Krieviju vai tās kontrolētajām Ukrainas teritorijām, bet tikai nelielu daļu no viņiem līdz šim izdevies atgriezt dzimtenē. Mātes pēc bērniem uz Krieviju un okupētajām teritorijām Ukrainā brauc vairākas dienas, pat nedēļas. Organizācijai "Save Ukraine" vairākās misijās izdevies dzimtenē atgriezt bērnus. 

Ukrainā nelikumīgi pārvietoti vairāk nekā 19 tūkstoši bērnu; kā tos atgriež dzimtenē?
00:00 / 10:42
Lejuplādēt

Latvijas Radio viesojās Kijivā 14. maijā – Mātes dienā. Kijivas kreisajā krastā kādā namā bija sapulcējies bariņš dažāda vecuma sieviešu. Viņas nāk no Hersonas un Harkivas apgabaliem un todien devās tālā ceļā pēc saviem Krievijā vai tās okupētajās Ukrainas teritorijās iesprūdušajiem bērniem. Tikai pēc brauciena vilcienā viņām pateiks, kur bērni atrodas.

Organizācija "Save Ukraine" sagatavo mātes braucienam pēc bērniem

Braucienu organizē nevalstiskā organizācija "Save Ukraine", kurai šī bija septītā misija. Tās laikā plānots atgādāt atpakaļ Ukrainā 23 bērnus, kas izkaisīti dažādās vietās Krievijā un tās okupētajā daļā Ukrainā.

Pirms izbraukšanas notika īsa kopā sanākšana ar nevalstiskās organizācijas vadību. "Save Ukraine" nodrošina visu procesa loģistiku, juridisko un citu atbalstu ceļā, bet mātēm pēc bērniem jābrauc pašām. Iekšā Krievijā organizācijas darbinieki paši nedodas.

"Es jūs ļoti lūdzu – saglabājiet maksimāli mieru. Tas būs stresa pilns brauciens," sacīja organizācijas vadītājs Mikola Kuleba.

Mātes tika sagatavotas gan nogurdinošajam ceļam caur Poliju uz Baltkrieviju, tālāk Maskavu un tad no turienes katrai uz savu galamērķi, gan arī visām juridiskajām niansēm, lai atgūtu bērnus. Jārēķinās arī ar nopratināšanu un pārbaudēm drošības iestādēs – izvaicāšanā varētu tikt pārbaudīta viņu nostāja nacionālos jautājumos.

"Kāda ir jūsu attieksme pret Stepanu Banderu, kāda ir jūsu attieksme pret [Volodimiru] Zelenski, jūs varat atbildēt vienkārši – normāli attiecos. Kā visi," sacīja Kuleba.

Gaisā virmoja satraukums – mātes ļoti dažādi reaģēja uz notiekošo. Vienas bija priecīgas un, šķita, izbaudīja pasaules mediju uzmanību. Tur bija bariņš žurnālistu no visdažādākajām pasaules valstīm, kam tika ļauts atspoguļot procesu, pirms tam gan piekodinot, ka publicēt visu varēs tikai pēc sieviešu atgriešanās. 

Starp sievietēm bija arī tādas, kas ar medijiem nekomunicē, viņas šķita tik ļoti noraizējušās, ka organizācijas pārstāvji pirms izbraukšanas no Kijivas nolēma pa ceļam iebraukt arī aptiekā, lai nopirktu nomierinošus un sirds veselību stiprinošus līdzekļus.

"Es ļoti stipri uztraucos par viņām. Šī ir pati grūtākā mūsu misija, un mēs nevaram runāt šobrīd par visu, bet tur ir ļoti sarežģītas lietas, un mēs neesam pārliecināti, ka spēsim dabūt ārā visus bērnus, kurus plānojam atgriezt, bet mēs par viņiem cīnīsimies," atklāja organizācijas vadītājs.

Vidēji septiņas līdz 14 dienas ir jāpavada ceļā, lai no Krievijas atvestu tur iestrēgušos bērnus. Tik ilgi tāpēc, ka jābrauc ir apkārt – tieši no Ukrainas uz Krieviju nav iespējams tikt. Atpakaļ sievietes nu jau kopā ar bērniem ierodas dažādās grupās un laikos. Vienas iebrauc caur Baltkrievijas – Ukrainas robežu, citām jāmēro ceļš līdz Polijai un tad tikai iekšā Ukrainā.

Ksenija Krievijā cīnās par brāļa atgriešanu

Starp bērniem, kas atgriezušies Ukrainā ar "Save Ukraine" atbalstu, ir arī 18 gadus vecā Ksenija un viņas 11 gadus vecais brālis Sergejs. Abi satikti nevalstiskās organizācijas telpās. Sergejs nevēlējās runāt, bet Ksenija stāstīja par abiem.

Ksenija ar brāli
Ksenija ar brāli

"Mēs esam no Harkivas. Pēdējo gadu, līdz mēs nonācām Krievijas teritorijā, mēs dzīvojām audžuģimenē Volčanskā Harkivas apgabalā.

Augustā parādījās runas, ka Krievijā ir bērnu nometnes un ir iespēja bērniem tur atpūsties. Mūsu audžumāte deva atļauju, lai viņš [brālis] uz turieni brauktu. Es teicu, ka nevajadzēja to darīt, jo nebija skaidrs, cik ilgi viņš tur būs un kas notiks militāri, ja aizvērs robežu vai vēl kas.

Bet mani audžumāte nosūtīja uz mācībām uz turieni [Krieviju]. Es negribēju tur stāties. Man nebija iespējas izvēlēties – braukt vai nebraukt. Mani nosūtīja uz Šebekino, tā ir pilsēta blakus Belgorodai," stāstīja Ksenija.

Šebekino Ksenija skaitījās studente, kas apgūst friziera profesiju, taču reāli nav mācījusies.

"Bet brālis nonāca bērnu nometnē, kas pēc pāris nedēļām izrādījās, ka nemaz nav nometne, jo mūsu Ukrainas karavīri ienāca Volčanskā to atbrīvot. Pēc tam tika aizvērta robeža un mums vairs nebija iespējas nokļūt mājās. Sanāca tā, ka brālis man atradās Gelendžikā bērnu nometnē "Lācēns". Pēc tam visus bērnus pārveda. Tur bija audžuģimene, kuras pagaidu aizbildniecībā viņš bija. Neoficiāli, bet aizbildniecībā. Tad viņus pārveda uz vienu Krievijas pilsētu un pēc tās – pēdējā pilsēta, kurā viņš bija, bija Krasnodaras apgabala Abinskas pilsēta, no kurienes es arī viņu savācu.

Negribēja viņu atdot. Tur viņam uzspieda, ka Krievijā ir labāk, ka Ukrainā ir karš un nacisti, un tā tālāk, viņu spieda tur palikt. Man ierobežoja iespējas ar viņu komunicēt, lai es viņam nezvanītu un nerakstītu, lai nebūtu saziņas ar viņu," atklāja meitene.

Krievijas sociālajā dienestā arī pašu Kseniju mēģināja atrunāt, lai neņem brāli mājās.

"Viņi teica – varbūt jūs vēl padomājiet, varbūt nav vērts. Es teicu, ka es gribu savākt savu brāli, negribu, lai ir viņš ir svešā vietā un pie svešiem cilvēkiem," sacīja Ksenija.

Lai arī Ksenijai ir tikai 18 gadu, radās sajūta, ka runāts ar daudz vecāku sievieti. Abi bērni nāk no nelabvēlīgas ģimenes, meitene jau no mazotnes rūpējas par brāli un tagad kā pilngadīga vēlas nokārtot arī aizbildniecību pār puiku.

"Neskatoties ne uz ko, es gribu, lai viņš ir ar mani, jo mums situācija ģimenē ir ļoti bēdīga un es viņam teicu, ka es viņu nepametīšu," par brāli sacīja Ksenija.

Brauciens uz dzimteni – smags un bezmiega pilns

Braucienu mājup Ksenija raksturoja kā smagu un ar daudzām negulētām naktīm: "Ceļš pie viņa bija vairāk nekā 1000 kilometru, tās bija bezmiega naktis, ļoti smags ceļš uz turieni. Es sapratu, ka var būt kaut kādi sarežģījumi, ka varu nespēt viņu izvest, jo cilvēki tur nav labi, bet es braucu ar lielu pārliecību. Zināju, ka var kaut kas notikt, ka viņi atsakās dot vai ka papīri nav tādi.

Bet es biju ar lielu pārliecību, ka izņemšu viņu. Un man tas tomēr izdevās. Kad atbraucām uz Ukrainu, pat gaiss bija cits un bija prieks, ka mēs beidzot esam mājās."

Ksenija pagaidām apmetas nevalstiskās organizācijas telpās, bet jau kaļ plānus savai pastāvīgai dzīvei. Vajadzīgs darbs un ienākumi, lai varētu uzņemties aizbildniecību pār brāli. Dzīvot viņa vēlas Ukrainā, lai nekad vairs nebūtu jādzied Krievijas himna, kā tas bija tehnikumā Krievijā, uz kuru Kseniju bija nosūtījusi viņas audžumāte.

"Mums tur teica, ka obligāti ir jāiemācās Krievijas himna. Bet es izdarīju tā – jā, es ārēji izskatījos, ka esmu to mācījusies, bet man nebija pat ne vēlmes to dziedāt, neko. Kad visi bērni stāvēja un to dziedāja, es pie sevis klusībā dziedāju [Ukrainas himnu] – vēl nav mirusi Ukrainas slava."

Par daudzu bērnu atrašanās vietu informācijas nav

Organizācijas "Save Ukraine" no Krievijas izvestie bērni ir neliela daļa no visiem, kas tur šobrīd iestrēguši. Ukraiņu amatpersonu rīcībā esošā informācija liecina par 19 504 nelikumīgi pārvietotiem ukraiņu bērniem, taču reālā aina varētu būt daudz sliktāka, jo par daudzu bērnu atrašanās vietu nav informācijas.

Tiesībsargi šobrīd veic procesuālās darbības saistībā ar prettiesisku bērnu deportāciju gan uz Krieviju, gan arī uz Baltkrievijas teritoriju, skaidroja Ukrainas ģenerālprokuratūrā.

Paralēli turpinās darbs pie ukraiņu bērnu izmānīšanas no Krievijas. Organizācijas "Save Ukraine" septītajā misijā visus, kā iecerēts, tomēr neizdevās izvest, taču organizācija rokas nenolaiž un joprojām meklē citus veidus, kā apzinātos pusaudžus tomēr dabūt laukā.

KONTEKSTS:

Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos. Saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina gatavo savu pretuzbrukumu.

Tieši par ukraiņu bērnu deportāciju Starptautiskā krimināltiesa (SKT), kas atrodas Nīderlandes pilsētā Hāgā, izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi.

ANO izmeklētāji iepriekš paziņoja, ka Krievijas veiktā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportēšana uz tās kontrolē esošajiem apgabaliem pārkāpj starptautiskās humānās tiesības un ir kara noziegums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti