"Kijiva kā Ukrainas galvaspilsēta ir mūsdienu Eiropas vērtību pukstošā sirds. Ukraina ir priekšējā līnijā, lai aizsargātu visu, ko mēs, eiropieši, lolojam – mūsu brīvību, demokrātiju, mūsu domu un vārda brīvību. Ukraina drosmīgi cīnās par Eiropas ideāliem, kurus mēs šodien svinam," teica fon der Leiena.
EK prezidente teica, ka Ukrainu un Eiropu vieno spēja padarīt šķietami neiespējamo par iespējamu.
Šī ir jau piektā Leienas vizīte Ukrainā kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu pret Ukrainu.
Viņas vizīte notiek par godu Eiropas dienai, ko šogad pirmo reizi oficiāli atzīmē arī Ukrainā. Tikmēr Krievijā svin tā dēvēto "Uzvaras dienu", ko agresorvalsts iesāka ar kārtējiem raķešu uzbrukumiem Ukrainai.
9. maijā visā Eiropā atzīmē Eiropas dienu, kas ir veltīta mieram un vienotībai šajā pasaules daļā. No šī gada Eiropas dienu atzīmē arī kara pārņemtā Ukraina, kas līdz šim daudzus gadus 9. maijā svinēja tā dēvēto Uzvaras dienu par godu nacistiskās Vācijas sakāvei Otrajā pasaules karā.
9. maiju atzīmē kā Eiropas dienu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosinājis turpmāk kā piemiņas dienu uzvarai pār nacismu atzīmēt 8. maiju, kā tas tiek darīts vairumā Eiropas valstu.
Arī vairums Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ielās aptaujāto iedzīvotāju atbalsta lēmumu turpmāk 9. maijā atzīmēt Eiropas dienu.
"Tas, ko vakar teica prezidents, es viņam pilnībā piekrītu. Domāju, ka pēc mūsu uzvaras mēs arī būsim Eiropā, tad tie būs lieli svētki," sarunā ar Latvijas Radio stāsta Vladislavs.
"Man divi vectēvi karoja Otrā pasaules karā. Toreiz mēs pieveicām okupantus, atbrīvojām mūsu Ukrainu no okupantiem. Tagad ir jauni okupanti un mēs ar viņiem cīnīsimies līdz uzvarai," uzsver Vadims.
"Mēs viņus uzvarēsim un tajā dienā būs mūsu uzvara un svētki. Kad uzvarēsim viņus, tad būs svētki."
Uz Latvijas Radio uzdoto jautājumu, vai Ukrainas nākotni viņi redz Eiropas Savienībā, arī tie, kas šodien neko nesvin, saka, ka Ukrainai neredz citu ceļu. Taču vispirms visi vēlas pēc iespējas drīzāku uzvaru. Un saistībā ar šo šajās dienās ir publiskoti Ukrainā veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti - 71% iedzīvotāju uzskata, ka karu pārtraukt var tikai Ukrainas uzvaras gadījumā un nekādi kompromisi ar agresorvalsti nav iespējami.
Leienai jau piektā vizīte Kijivā
Šajā zīmīgajā dienā Kijivā ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Pēc ierašanās Kijivā Leiena sociālajā tīklā "Twitter" ierakstīja, ka viņa "priecājas atgriezties Kijivā, kur Eiropai dārgās vērtības tiek aizstāvētas ik dienu".
Vizītes laikā Leiena tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citām augstākajām amatpersonām, lai vēlreiz apliecinātu Eiropas Savienības nelokāmo atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, kā arī apspriestu valsts eirointegrācijas procesu un turpmāko Eiropas Savienības finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai.
Leiena uzsvēra, ka Eiropas Savienība dara visu iespējamo, lai ar sankciju palīdzību vājinātu "Putina kara mašīnu". Viņa norāda, ka ES valstis importu no Krievijas jau samazinājušas par gandrīz divām trešdaļām.
We continue to do everything in our power to erode Putin’s war machine and his revenues.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) May 9, 2023
@EU_Commission proposed an 11th package of sanctions.
The focus is now on cracking down on circumvention, together with our international partners ↓ https://t.co/XjZR4VSeI6
Otrdien Briselē līdzās Eiropas Savienības karogam tika pacelts arī Ukrainas karogs. Jūnijā apritēs gads, kopš Eiropas Savienība piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu.
Ukraina joprojām nerimstoši uzsver savu vēlmi pievienoties blokam, lai nostiprinātu savu pozīciju Rietumos. Uz to kopīgajā preses konferencē ar Leienu norādīja Zelenskis, aicinot sākt sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.
"Ir panākts būtisks progress, taču darbs ir jāturpina. Tāpēc mēs esam apsprieduši detaļas, un ir ļoti svarīgi, lai progress turpinātos. Bet esmu ļoti pārliecināta, jo mums bija ļoti labas diskusijas par dažādām tēmām, kas tiek ietvertas šajos septiņos reformu posmos," teica fon der Leiena.
"Tāpēc mūsu mērķis šobrīd ir mutiskā ziņojuma saņemšana jūnijā, bet vissvarīgākais pēc tam ir rakstiskais ziņojums, kurā ir pārskats par visa gada progresu. Un tas būs lēmumu pieņemšanas elements, kas dalībvalstīm tiks iesniegts oktobrī."
KONTEKSTS:
Krievija pilna mēroga iebrukumu Ukrainā sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
