Ukrainas bruņotie spēki vēsta, ka Krievija izšāvusi kopumā 81 raķeti, tai skaitā 48 spārnotās raķetes, no kurām 34 notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.

Ukrainas gaisa spēki arīdzan informē, ka Krievija šajā uzbrukumā izmantojusi sešas hiperskaņas raķetes "Kinžal", kas lido ļoti lielā ātrumā un pašlaik Ukrainas rīcībā nav sistēmu, ar ko varētu notriekt šādas raķetes.

Ļvivas apgabalā Krievijas triecienā nogalināti pieci cilvēki, savukārt Hersonas pilsētā apšaudīta autobusa pietura un veikals, tur nogalināti trīs cilvēki.

Latvijas Radio korespondente Indra Sprance no Kijivas ziņo, ka šis bijis viens no pēdējā laikā lielākajiem uzbrukumiem, gaisa trauksme ilgusi teju septiņas stundas.

"Liela daļa Kijivas ir palikusi bez elektrības, ap 40% pilsētas palika arī bez apkures," vēsta Sprance. Viņa gan norāda, ka šodien Kijivā ir ļoti skaista, silta pavasara diena, gaisa temperatūra pārsniedz +10 grādus, tādēļ apkures traucējumiem nav tik lielas sekas kā ziemā.

Enerģētikas objektu apšaudes rezultātā bez elektrības, apkures un ūdensapgādes palikusi arī Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva; kritiski svarīgos objektos elektroapgādi nodrošina ar ģeneratoriem.

Ukrainas raidsabiedrības "Suspiļne" korespondenti ziņoja par sprādzienu skaņām arī Odesas un Mikolajivas apgabalos.

Pilna apjoma iebrukuma Ukrainā laikā Krievija ir īstenojusi vairāk nekā 10 forsētus raķešu triecienus, raidot raķetes gan no gaisa, gan no jūras. Iepriekšējo uzbrukumu galvenais mērķis bija Ukrainas kritiskās infrastruktūras objekti.

Arī šoreiz Odesas administrācijas pārstāvji pavēstīja, ka raķetes trāpīja enerģētikas infrastruktūras objektam un apgabalā ir spēkā elektroapgādes ierobežojumi. Nodarīti postījumi arī dzīvojamiem namiem, taču dažus šāviņus izdevies notriekt.

Krievijas raķešu uzbrukuma rezultātā pilnībā bez elektroapgādes ir palikusi Zaporižjas atomelektrostacija, paziņojis Ukrainas atomspēkstaciju operators "Enerhoatom". Pašlaik Zaporižjas AES ar elektrību nodrošina dīzeļģeneratori.

Krievijas taktika pēdējā laikā ir mainījusies. Militārais eksperts Oleksandrs Musijenko atzīmēja, ka iepriekšējais forsētais trieciens notika šī gada 10. februārī, bet pēc tam Krievija ieturējusi neierastu "pauzi".

Viņš uzskata, ka Krievija tagad varētu īstenot vienu no diviem scenārijiem: dot precīzus triecienus vai veikt forsētus uzbrukumus ar lielu intervālu.

Tikmēr ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs ir noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ielūgumu apmeklēt Kijivu, lai iepazītos ar situāciju kara pārņemtajā valstī.

Makartijs intervijā telekanālam CNN sacīja, ka viņam nav vajadzības doties uz Kijivu, jo viņš saņemot pietiekami daudz informācijas par notiekošo Ukrainā. Zelenskis ar mediju starpniecību ielūdza Makartiju apmeklēt Ukrainu pēc tam, kad ietekmīgais politiķis paziņoja, ka ASV nevarot sniegt Ukrainai bezlimita finansiālo un militāro palīdzību.

Vienlaikus Maratijs ir uzsvēris, ka viņš atbalsta Ukrainu, bet uzskata, ka demokrātu prezidenta Džo Baidena administrācija nepietiekami ātri sniedz palīdzību Ukrainai.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.

Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma, savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.