Opozīcijas politiķis Giorgijs Vašadze nāca klajā ar ultimātu, pieprasot izņemt "ārvalstu aģentu" likumprojektu no parlamenta darba kārtības, kā arī atbrīvot naktī uz trešdienu protestu laikā aizturētos 66 cilvēkus.
Vašadze šo prasību īstenošanai deva stundu laika. Tā kā varasiestādes viņa ultimātu neizpildīja, tad Vašadze aicināja protestētājus aplenkt parlamentu un bloķēt visas ieejas ēkā, lai neļautu, ka ceturtdien tur iekļūst likumdevēji.
Pēc tam, kad protestētāji sadalījās grupās un sapulcējās pie parlamenta ieejām, iesaistījās policijas īpašo uzdevumu vienības, kas mēģināja cilvēku atstumt tālāk no ēkas.
Tas uzkurināja demonstrantus, kuri sāka apmetāt likumsargus ar dažādiem priekšmetiem un mēģināja izlauzties cauri policijas uzstādītajām metāla barjerām.
Dažiem izdevās piekļūt pie ēkas un izsist logus. Drošības spēki atbildēja ar asaru gāzi un ūdensmetējiem, lai izgaiņātu protestētājus. Policisti vairākus protestētājus aizturēja, bet sociālajos tīklos ir publicēts video, kurā redzams, ka drošībnieki iesper uz zemes nokritušam demonstrācijas dalībniekam.
Drošībniekiem izdevās atstumt protestētāju no parlamenta ēkas, bet vēl vairākas stundas Tbilisi centrā dažādās vietās protesti turpinājās, taču jau uz rīta pusi lielākā daļa demonstrantu bija devušies mājās.
Sagaidāms, ka arī ceturtdien Tbilisi un arī citās Gruzijas pilsētās protesti turpināsies, jo valdošā partija "Gruzijas sapnis" pagaidām neizrāda nekādu vēlmi pakļauties opozīcijas prasībai nevirzīt turpmākai izskatīšanai parlamentā "ārvalstu aģentu" likumprojektu, ko daudzi uzskata par kopiju līdzīgam likumam Krievijā, kur par "ārvalstu aģentiem" ir nodēvēti Kremli kritizējoši mediji, organizācijas un personas.
Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili ir vērsies Eiropas Padomes Venēcijas komisijā ar lūgumu sagatavot atzinumu par "ārvalstu aģentu" likumprojektu.
Venēcijas komisija ir neatkarīga padomdevēja institūcija, kas sniedz ekspertīzi konstitucionālos, demokrātijas, likuma varas un tiesiskuma jautājumos. Taču Gruzijas valdība jau ir paziņojusi, ka tā patur sev tiesības neieklausīties Venēcijas komisijas rekomendācijās, ja tās būšot "nesaprātīgas".
Savukārt Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura ir nostājusies protestētāju pusē, intervijā telekanālam CNN sacīja, ka Gruzijas iedzīvotāji, protestējot ielās, ir apliecinājuši, ka viņi ir pret šo likumprojektu un nevēlas valsts virzību autoritārisma virzienā.
Prezidente arī teica, ka gruzīni vēsturiski ir vēlējušies piederēt Eiropai un tās demokrātiskajām vērtībām. Tāpat Zurabišvili uzsvēra, ka "ārvalstu aģentu" likumprojekts ir pilnīgā pretrunā ar principiem un vērtībām, par ko iestājas Eiropas Savienība, un tā virzīšana parlamentā notiek laikā, kad Gruzija gaida bloka lēmumu par kandidātvalsts statusu, ko Gruzija cerēja saņemt jau pērn vienlaikus ar Ukrainu un Moldovu.
KONTEKSTS:
Gruzijā notiek plašas protesta akcijas pret valdības iecerēto likumprojektu par "ārvalstu aģentiem".
Likumprojekts paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu naudas sodu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" atbalsta šo likumprojektu, apgalvo, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu. Likumprojekta pretiniekus viņš nosaucis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas īpašā uzrunā paziņoja, ka protestētāji pārstāv brīvo Gruziju.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
