Zelenskis uzdeva retorisku jautājumu – kāds būs Eiropas nākamais solis, reaģējot uz ziemeļkorejiešu iesaisti karā, vai tiešām Eiropai vajadzēs meklēt Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna labvēlību, cerot, ka viņš liks Eiropu mierā?
Zelenskis brīdina par eskalācijas risku
Kā norādīja Zelenskis, ziemeļkorejieši jau tagad Ukrainā karo Krievijas pusē. Vairāk nekā 11 000 Ziemeļkorejas karavīru atrodas pie Ukrainas robežām, bet daļa jau ir piedalījušies karadarbībā un nogalina cilvēkus Eiropas teritorijā.
Tāpēc Zelenskis gribētu stingrāku Eiropas valstu nostāju pret Ziemeļkorejas iesaisti, nekā tas ir tagad.
"Reakcijas ir dažādas. Ir valstis, kas reaģējušas aktīvi. Ir tādas, kas nav reaģējušas. Un tādas, kas reaģēja, bet ne visai skaļi. Mums jāturpina strādāt pie šiem jautājumiem. Es uzskatu, ka pastāv eskalācijas risks, ka citas valstis tiks iesaistītas karā pret Ukrainu. Daudzi Eiropas līderi teica, ka tad, ja būs jauns eskalācijas vilnis, tiks apstiprināta tālas darbības ieroču izmantošana," norādīja Zelenskis.
Vienlaikus viņš atzina, ka daži Eiropas valstu līderi, gan nenosaucot tos vārdā, vēlas, lai Ukraina piekāpjas Putinam, taču, kā sacīja Zelenskis, tas ir nepieņemami Ukrainai un būtu pašnāvnieciski visai Eiropai.
Jāmeklē veidi, kā finansēt Eiropas aizsardzību
Latvijas premjere Evika Siliņa uz LTV jautājumu, vai Eiropas līderu atbalsts Ukrainai ir atslābis, atbildēja noliedzoši.
"Es neteiktu, ka Eiropas līderu atbalsts Ukrainai atslābst. Tieši otrādi, manuprāt, Eiropa ir jau labi sagatavojusies tam, ka mums pašiem faktiski jābūt gataviem, ka mums jāsniedz būs, iespējams, vēl lielāka palīdzība, ņemot vērā arī Amerikas vēlēšanu rezultātus," atzina Siliņa.
"Tas ir skaidrs, ka par drošību visi domā, bet ir jāatrod veids, kā to finansēt.
Es arī līdzīgi kā Zelenskis negribu, ka mums faktiski ir jāmaksā rēķini, ko ir izraisījusi Krievija. Un tas mums nebūtu jādara uz mūsu veselības, mūsu izglītības rēķina.
Un tāpēc mēs Eiropas līmenī meklēsim risinājumus, kā mēs varam labāk sabalansēt gan budžeta disciplīnu, gan arī šīs mūsu vajadzības," teica Siliņa.
Kā zināms, lai finansētu Ukrainu, jau iepriekš ir runāts par iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Piektdien neformālajā Eiropadomes sanāksmē arī pieņemts konceptuāls lēmums jeb tā sauktā Budapeštas deklarācija par Eiropas Savienības virzību uz vienota kapitāla tirgus veidošanu, lai varētu vairāk attīstīt ekonomiku un lai būtu vairāk finansējuma, tai skaitā aizsardzībai.