Vailsa ir atzinīgi novērtēta Trampam tuvākajās aprindās un ārpus tām par viņa visdisciplinētākās un vislabāk īstenotās kampaņas vadīšanu. Viņa lielākoties ir izvairījusies nonākt uzmanības centrā un pat atteicās runāt pie mikrofona, kad Tramps trešdienas rītā svinēja savu uzvaru prezidenta vēlēšanās.
"Sjūzija ir stipra, gudra, inovatīva, vispārēji apbrīnota un cienīta. Sjūzija turpinās nenogurstoši strādāt, lai padarītu Ameriku atkal diženu," paziņoja Tramps, "Tas ir labi nopelnīts pagodinājums, ka Sūzija būs pirmā sieviete [Baltā nama] personāla vadītāja amatā Savienoto Valstu vēsturē. Es nešaubos, ka viņa liks lepoties ar mūsu valsti."
Vailsa ir Floridā bāzēta ilggadēja republikāņu stratēģe, kas vadīja Trampa kampaņu šajā štatā 2016. un 2020. gadā. Pirms tam viņa vadīja Rika Skota kampaņu Floridas gubernatora vēlēšanās 2010. gadā un neilgu laiku bija agrākā Jūtas gubernatora Džona Hantsmena 2012. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas menedžere.
Savukārt viens no iespējamajiem kandidātiem uz ASV valsts sekretāra amatu varētu būt republikāņu senators no Floridas pavalsts Marko Rubio, vēsta raidsabiedrība CBS, atsaucoties uz diviem nenosauktiem avotiem.
Medijs arī vēsta, ka uz amatu pretendē arī Ričards Grenels, kurš neilgu brīdi Trampa pirmās prezidentūras termiņa laikā bija nacionālā izlūkdienesta direktora amata pienākumu izpildītājs.
Bet ceturtdien vakarā pēc Latvijas laika tika pārraidīta Trampa pirmā intervija žurnālistiem pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās. Viņš raidsabiedrībai NBC apstiprināja, ka, stājoties amatā, viņa pirmo prioritāšu sarakstā būs robežas stiprināšana.
Savukārt attiecībā uz kampaņas laikā paustajiem solījumiem masveidā deportēt tos cilvēkus, kuri nelegāli uzturas Savienotajās Valstīs, Tramps pauda, ka viņa valdībai neesot citas izvēles. Nākamā Baltā nama saimnieka ieskatā nav jautājums par to, cik daudz šāds pasākums izmaksās. Viņš atzina, ka migrācija ir viens no jautājumiem, kas viņam palīdzēja uzvarēt vēlēšanās.
Eksperti lēš, ka viena miljona cilvēku izraidīšana izmaksātu miljardiem dolāru.
Attiecībā uz atbalsta pieaugumu vairākās vēlētāju grupās Tramps pauda vērtējumu, ka varētu būtu novērojama pārgrupēšanās, tā kā demokrātu redzējums atšķiras no valstī vērojamā. Kas attiecas uz telefonsarunām, kas Trampam bijušas ar prezidentu Džo Baidenu un vēlēšanu zaudētāju Kamalu Harisu, tās nākamais Baltā nama saimnieks raksturojis kā abpusēji ļoti jaukas un cieņpilnas. Tramps arī piekrīt Harisas viedoklim par gludu pārejas posmu uz jauno republikāņu administrāciju. Bet ar Baidenu Tramps piekritis kopīgām pusdienām.
Tramps esot runājis ar, iespējams, 70 valstu līderiem, tai skaitā Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu saruna neesot bijusi, taču Tramps domā, ka tāda varētu notikt.
Putins uzslavējis Trampa "vīrišķīgo" reakciju uz slepkavības mēģinājumu un izteicies, ja Tramps viņam zvanīšot – tad viņš pacelšot klausuli. Sākotnēji Putins bija paudis apņemšanos Trampu neapsveikt ar ievēlēšanu ASV prezidenta amatā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
