Kopumā naktī uz piektdienu Ukrainas pretgaisa aizsardzība 12 reģionos notrieca 62 bezpilota lidaparātus un 4 vadāmās raķetes "Kh-59/69", kas izšauti no Krievijas teritorijas un tās kontrolētajām zemēm Ukrainā.
Kijivā aizvadītajā diennaktī gaisa trauksme ilga no 7. novembra vakara līdz 8. novembra rītam. Tā ir visilgākā gaisa trauksme kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma.
Šī gaisa trauksme ilga 9 stundas 57 minūtes. Visilgākā gaisa trauksme Kijivā līdz šim bijusi 2022. gada 27. maijā, un tā ilga 7 stundas 55 minūtes, vēstīja Ukrainas sabiedriskais medijs "Suspilne".
Kā vēstīja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers, bezpilota lidaparātu uzbrukumā Odesai un apgabalam viens cilvēks nogalināts, bet vēl deviņi ir ievainoti. Postījumi nodarīti kādai skolai Odesā, kā arī dzīvojamajām mājām pilsētā un apgabalā.
Tikmēr Harkivā Krievijas spēku uzbrukumā, kurā izmantotas vadāmās aviobumbas, nopietni postījumi nodarīti 12 stāvu dzīvojamajai ēkai Saltivkas rajonā, daļēji sagrauta viena kāpņutelpa. Tur joprojām turpinās glābšanas darbi. Šobrīd zināms par vismaz 25 ievainotajiem. Aviobumbu triecienos postījumi ir arī citās Harkivas apkaimēs.
Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs piektdienas rītā ziņoja, ka uzbrukumos tika izmantotas 500 kilogramus smagas vadāmās aviobumbas.
Kārtējos Krievijas gaisa triecienus piedzīvojusi arī Ukrainas pilsēta Zaporižja, kur gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki, tostarp zīdainis.
Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs platformā "Telegram" pavēstīja, ka ienaidnieks ceturtdien veicis piecus triecienus, trāpīts dzīvojamajām ēkām un slimnīcai.
"Bojāgājušo skaits Krievijas uzbrukumā Zaporožjai ir pieaudzis līdz astoņiem cilvēkiem, to vidū ir arī gadu vecs zēns. Ievainoti 42 cilvēki," saziņas vietnē "Telegram" pavēstīja Zaporižjas apgabala militārās pārvaldes vadītājs Ivans Fjodorovs.
"Katrs šāds Krievijas trieciens ne tikai nogalina cilvēkus, bet arī iznīcina jebkādu jēgu vārdiem, ka it kā trūkstot sarunu ar Krieviju," notikušo komentēja Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis.
8. novembra naktī un no rīta Krievijas armija 11 reizes apšaudīja Sumu apgabalu. Kopā reģistrēti 18 sprādzieni. Krievijas armija arī iemeta trīs mīnas Putuļskas pašvaldībā, ziņoja "Suspilne".
Smaga nakts bijusi arī frontē. Vovčanskas apkaimē Harkivas virzienā krievu iebrucēji aizvadītajā diennaktī trīs reizes šturmēja ukraiņu aizstāvju pozīcijas. Kupjanskas virzienā tika reģistrēti 12 Krievijas okupantu uzbrukumi. Vairākus no tiem Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt.
Krievijas armija arī 17 reizes uzbruka – dažos gadījumos ar uzbrukuma un bumbvedēju lidmašīnu atbalstu – Limanas virzienā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
