Vēl neilgi pirms vēlēšanām ASV patiešām varēja just saspringtu gaisotni, un nevienam no Latvijas Radio sastaptajiem sarunu biedriem nebija ciešas pārliecības par to, kurš kandidāts uzvarēs. Daudzi norādīja, ka Amerikas sabiedrība ir polarizēta vairāk nekā jebkad agrāk, jo Donalda Trampa un Kamalas Harisas retorika un nākotnes redzējums krasi atšķiras, un līdz ar to – arī viņu atbalstītāji.
Cilvēki arī uztraucās par sabiedrības reakciju uz vēlēšanu iznākumu, it īpaši gadījumā, ja uzvarētu Harisa, ņemot vērā Trampa apgalvojumus, ka notiek iejaukšanās vēlēšanu procesā.
Šādu nepamatotu informāciju viņš sniedza jau 2020. gada vēlēšanu sakarā, kad uzvarēja viņa konkurents, demokrāts Džo Baidens, taču pierādījumi tam netika atrasti, arī tiesas procesos ne.
Redzot vēlēšanu rezultātus, aktuāls jautājums ir par to, kā zaudējumu uztvers demokrāti, pat ja dezinformācija par iespējamu vēlēšanu ietekmēšanu pārsvarā bija vērsta uz republikāņu auditoriju.
Ziemeļfloridas universitātes politoloģijas departamenta profesors Šons Frīders sacīja, ka līdz šim biežāk uzticība ziņām par balsu viltošanu bijusi tieši republikāņu vidū, tāpēc kreisajiem [demokrātiem] būs mazāk skaidrs priekšstats, kā skaidrot notiekošo.
"Ja es slēgtu derības, es teiktu, ka pāris mēnešus redzēsim daudz nomāktu demokrātu. Tāpēc man ir grūtāk iedomāties nekārtības, ja Harisa zaudētu ar nelielu starpību, nekā ja viņa uzvarētu, bet neesmu par to pilnīgi pārliecināts. Mūsu demokrātijas normas pašreiz šķiet sairstam, tāpēc es varētu arī iedomāties, ka demokrāti varbūt nosliektos tajā virzienā," viņš teica.
Līdz ar to, lai gan šķiet maz ticams, ka no demokrātu puses varētu sagaidīt masu sacelšanos, šādu iespēju pilnībā izslēgt nevar, jo sabiedrībā patiešām valda spriedze.
ASV gan būs nopietni jāapsver, kā risināt situāciju, kurā jau otrās vēlēšanas pēc kārtas prezidenta amata kandidāts nepamatoti apšauba vēlēšanu leģitimitāti un apdraud uzticību Amerikas demokrātiskajiem procesiem.
Sarunā ar Ziemeļfloridas universitātes politoloģijas profesoru Maiklu Bainderu par to, kā cīnīties pret šāda veida dezinformāciju, viņš piekrita, ka pret to ir jācīnās ar patiesu informāciju.
Tomēr viņš norādīja, ka medijiem ir ārkārtīgi grūti to darīt, ja dezinformāciju izplata paši politiskās elites pārstāvji. Tāpat jāatzīmē, ka sociālo tīklu analīze jau tagad norāda uz ārvalstu dezinformācijas operācijām, kas organizētas, lai panāktu Trampa uzvaru, tostarp apmelojot Kamalu Harisu, piedēvējot viņai plānus ieviest sociālisma politiku un iepludināt bīstamus migrantus ASV.
Jāatgādina, ka pirms četriem gadiem ASV Senāta Izlūkošanas komiteja publicēja 1300 lappušu garu ziņojumu par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja Donalds Tramps. Laiks rādīs, cik lielā mērā ārvalstis ir iejaukušās šajās vēlēšanās.
Raugoties nākotnē, aizvien būtiskāks kļūst jautājums par to, vai un kā jaunais prezidents spēs saliedēt polarizēto sabiedrību. Pēc Ziemeļfloridas universitātes politoloģijas profesora Baindera domām, visticamāk, Tramps nemeklēs kompromisus politisko jautājumu risināšanā.
"Tāpēc es nesliecos uzskatīt, ka viņš kļūs centriskāks un valdīs, ņemot vērā visu iedzīvotāju intereses, bet drīzāk turpinās darīt to, ko jau dara tagad. Ir taisnība, ka pastāv noteikti ierobežojumi, un tas, ka viņš nezināja, kā darbojas Vašingtona, bija šķērslis pirmo reizi [kad tika ievēlēts], bet man nav īsti skaidrs, vai viņš vēlas rīkoties atbilstoši Vašingtonas darba principiem," sacīja Bainders. "Es uzskatu, ka daudz ticamāk ir tas, ka viņš vienkārši virzīs izpildvaras rīkojumus tik tālu, cik tas būs iespējams. Un es pieļauju, ka Augstākā tiesa būs diezgan elastīga šajā jautājumā, ņemot vērā, kas tajā ir iecelts."
