Dienesta vadītājs Karlo Buontempo norādījis, ka rekords tiks uzstādīts otro gadu pēc kārtas un tas saistīts ar siltumnīcas efektu radošo gāzu koncentrācijas palielināšanos atmosfērā. Taču īpaši satraucošs esot fakts, ka pārsniegts pieaugums par pusotru grādu, jo tā ir robežlīnija, kas noteikta 2015. gada Parīzes klimata nolīgumā.
Cīņa ar klimata izmaiņām ir ļoti sarežģīta, jo saistīta ar cilvēces ekonomikas modeli un resursu izmantošanas veidu, taču daudzpusējās sarunās un diskusijās esot jāvienojas par problēmas risinājuma mehānismu.
Buontempo arī sacīja, ka dažādas dabas stihijas, tai skaitā nesenie postošie plūdi Spānijas pilsētā Valensijā, nav nekas unikāls. Taču ir pārliecinoši pierādījumi, ka šādi ekstrēmi notikumi kļuvuši intensīvāki klimata pārmaiņu dēļ.
Paaugstinoties gaisa temperatūrai, atmosfērā nonāk vairāk ūdens tvaiku, kas kondensējas un izraisa lietusgāzes, kas var būt stiprākas un intensīvākas nekā jebkad agrāk.