Pasaules panorāma

Par ko EP vēlēšanās šķēpus krusto citur Eiropā?

Pasaules panorāma

Zīmju valodā. Pasaules Panorāma. Priekšvēlēšanu gaisotne un "D-diena" Normandijā

ASV eksperts: Trampa spriedums var mobilizēt viņa vēlētājus

ASV eksperts: Trampa notiesāšana var mobilizēt viņa vēlētājus

Šonedēļ oficiāli noslēdzas priekšvēlēšanu balsojumu sezona, kuras laikā Demokrātu un Republikāņu partijām bija jāizraugās savi kandidāti uz ASV prezidenta amatu. Taču šoreiz šajā cīņā izpalika gandrīz jebkāda intriga un tās iznākums kļuva skaidrs jau agrā pavasarī. 5. novembrī par Baltā nama saimnieka posteni atkal sacentīsies divi prezidenti – viens bijušais (Donalds Tramps) un otrs esošais (Džo Baidens).

Oficiāli par savu partiju kandidātiem viņi tiks izvirzīti attiecīgi Republikāņu un Demokrātu partijas kongresos. Republikāņu kongress notiks jūlija vidū, bet demokrātu – augustā.

Tramps pārraksta ASV vēsturi

Republikāņu kongresa sākums paredzēts tikai dažas dienas pēc tam, kad Ņujorkas tiesnesis 11. jūlijā paziņos spriedumu par to, kāds sods pienākas Trampam.

Ņujorkas zvērināto tiesa pagājušonedēļ atzina Trampu par vainīgu krimināllietā, kas saistīta ar tā dēvētās klusēšanas naudas maksāšanu pornozvaigznei. Juridiskās kaislības pašā vēlēšanu kampaņas viducī likušas pārraksīt ASV politikas vēsturi.

Tramps ir pirmais bijušais vai esošais ASV prezidents, kurš atzīts par vainīgu kriminālnoziegumā.

Lai arī ASV tas ir kas nebijis, Rietumu pasaulē vairāku valstu vadītājus ir piemeklējis šāds liktenis. Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī tika notiesāts par korupciju, bijušais Itālijas premjers nelaiķis Silvio Berluskoni bija notiesāts par nodokļu krāpniecību, bet bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izcieš reālu cietumsodu par varas ļaunprātīgu izmantošanu, lai gan viņa atbalstītāji šo lietu uzskata par politiski motivētu.

Tramps pašlaik ir nelielā vadībā

Vai arī Tramps, līdzīgi kā Saakašvili, varētu nonākt aiz restēm? ASV Hadsona institūta pētnieks Pols Sraričs sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules panorāma" spriež, ka šāds scenārijs ir maz ticams.

"Nedomāju, ka viņš tiks apcietināts. Nākammēnes būs tiesas sēde – iespējams, ka tiesnesis pieprasīs ieslodzījumu, bet, visticamāk, Tramps to apstrīdēs.

Un, ņemot vērā, ka viņš ir bijušais prezidents un esam prezidenta vēlēšanu kampaņas vidū, kurā viņš ir vadošais kandidāts, grūti iztēloties scenāriju, ka viņš tiek aizsūtīts uz cietumu, kamēr vēl sods tiek apstrīdēts."

Kā tas varētu ietekmēt vēlēšanu iznākumu rudenī, kamēr vēl nav noteikts drošības līdzeklis, spriest pāragri, bet, pat ja Tramps tiek apcietināts, kandidēt uz ASV prezidenta amatu tas viņam neliedz.

Šobrīd pieejamās aptaujas par būtiskām izmaiņām vēlētāju nostājā neliecina – jaunākie dati rāda, ka Tramps ir Baidenam priekšā par vienu procentpunktu (46,5% pret 45,4%).

ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa atbalstītāji
ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa atbalstītāji

Trampam, kurš kandidē ar populistisku, pret sistēmu vērstu programmu, tiesas spriedums varētu pat nākt par labu, norāda Sraričs.

"Zināmā veidā tas viņam jau ir palīdzējis. Tramps savai kampaņai ir savācis daudz vairāk naudas nekā pirms notiesāšanas. Baidenam jau bija labi finansēta kampaņa, Tramps no viņa krietni iepalika. Bet tagad strauji sāk viņu panākt. Viņš varētu būt savācis no 50 līdz 300 miljoniem dolāru kopš notiesāšanas, kas ir fenomenāli."

Otrajā piegājienā Tramps būtu gatavāks prezidenta amatam

ASV vēlēšanās nepiedalās aptuveni 80 miljonu balsstiesīgo (tas aptuveni pielīdzināms Vācijas iedzīvotāju skaitam), un šogad aptaujas prognozē rekordzemu vēlētāju aktivitāti. Vēsturiski tie, kas nelabprāt iesaistās demokrātiskos procesos, ir mazāk turīgie un izglītotie amerikāņi, kas atbilst Trampa vēlētāju bāzei, tāpēc vēlētāju kūtrums viņam nāk par sliktu. Spriedums varētu viņam palīdzēt šos cilvēkus mobilizēt, norāda pētnieks.

"Daudzos veidos šis ir ļoti motivējoši Trampa atbalstītājiem. Viņi neredz šo spriedumu kā pierādījumu viņa vainai, bet gan kā pierādījumu tam, ka valdošā Demokrātu partija izmanto tiesu sistēmu, lai vērstos pret Trampu un kaitētu viņa izredzēm vēlēšanās," norāda Sraričs.

"Viņi uzskata, ka sistēma Trampu ir pievīlusi. Ka tiesu sistēma, kurai vajadzētu būt neitrālai, tiek izmantota kā ierocis. Un ka viņi arī cieš no šīs sistēmas un Tramps viņus šajā cīņā pārstāv."

Vaicāts, vai Tramps varētu pārspēt Baidenu un atgriezties ASV prezidenta amatā, pētnieks atbild, ka visu, kā ierasts, izšķirs seši svārstīgie štati. Visos šajos štatos, kuros pirms četriem gadiem uzvarēja Baidens, šobrīd viņš aptaujās atpaliek no Trampa. Tāpēc vēl viena Trampa uzvara nebūtu pārsteigums. Tā nepārsteigtu arī Trampu, kurš šoreiz darbam Baltajā namā gatavojoties kārtīgāk.

"Domāju, ka otra Trampa prezidentūra būtu efektīvāka par pirmo. Jo pirmo reizi, kad viņš uzvarēja, viņš nebija tam gatavs. Viņam nebija cilvēku, kas aizpildītu visas daudzās amata pozīcijas ierēdniecībā. Tagad viņš ir gatavs uzvarēt. Ar viņu jau strādā vairākas domnīcas, kas veido personāla sarakstus, rīcībpolitiku. Bet es nedomāju, ka viņa politiskā orientācija būtu cita, ja raugās, piemēram, uz visiem viņa pretrunīgi vērtētajiem starptautiskās politikas lēmumiem," atzīst Sraričs.

Savas problēmas arī Baidenam

Šajā vēlēšanu kampaņā vēl kāds ASV politikai vēsturisks notikums – pret amatā esoša prezidenta dēlu uzsākts tiesas process, juridiskās cīņās ieraujot arī demokrātu pusi. Džo Baidena dēls Hanters Baidens apsūdzēts par nelikumīgu ieroču glabāšanu un nepatiesu liecību sniegšanu. Turklāt šīs nav pirmās apsūdzības, kas vērstas pret Baidenu junioru.

"Šķiet, ka Baidens šajā situācijā nevar uzvarēt. Ja viņa dēlu notiesās, tas izskatīsies slikti, zinot viņu personīgās un biznesa attiecības. Bet, ja viņu nenotiesās, tas Trampa atbalstītājiem izskatīsies pēc dubultajiem standartiem. Tā ka Baidenam neredzu nekādu labvēlīgu iznākumu no šīs tiesas prāvas," norāda Sraričs.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.

Demokrātu partija prezidenta amatam grasās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.

Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums. Pārējie kandidāti jau izstājušies no cīņas, atbrīvojot ceļu Trampam.

Vasarā abas partijas rīkos kongresus, kuros oficiāli izvirzīs Trampu un Baidenu prezidenta amatam. Republikāņu partijas kongress notiks no 15. līdz 18. jūlijam Milvoki, bet Demokrātu partija savu kongresu rīkos no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti