"Šodien Hersonā. Apspriede par Krievijas veiktā terorakta Kahovkas hidroelektrostacijā seku likvidēšanu," vēsta Zelenskis.
Сьогодні – в Херсоні. Нарада щодо ліквідації наслідків 🇷🇺 теракту на Каховській гідроелектростанції. Порятунок людей. Протидія екоциду. Безліч гуманітарних питань. На всі маємо дати відповідь. Дякую кожному і кожній, хто допомагає нашим 🇺🇦 людям! Дякую всім у світі, хто засуджує… pic.twitter.com/9Gg8dXifZK
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) June 8, 2023
"Paldies visiem pasaulē, kas nosoda Krievijas okupantu noziegumus! Krieviju nepieciešams saukt pie atbildības par noziegumiem, ko tā pastrādā pret dzīvību un cilvēkiem," uzsver Zelenskis.
Divas dienas pēc Kahovkas HES aizsprosta uzspridzināšanas ūdens ir appludinājis simtiem kvadrātkilometru plašu teritoriju Hersonas un Mikolajivas apgabalos. Vissliktākā situācija ir Dņepras upes kreisajā krastā, ko ir okupējusi Krievija. Taču labā ziņa ir tāda, ka ūdens līmenis applūdušajos rajonos vairs nepieaug, bet pamazām krītas.
Applūdusi 600 kvadrātkilometru liela teritorija
Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins vēsta, ka pulksten astoņos no rīta vidējais ūdens līmenis applūdušajās teritorijās bija 5,61 metrs.
"Hersonas apgabalā ir applūdusi 600 kvadrātkilometru liela teritorija. 32% applūdušās teritorijas atrodas labajā krastā, bet 68% – kreisajā krastā.
Kreisajā krastā situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, jo cilvēki cieš ne tikai no plūdiem, bet arī no Krievijas terora un okupantu nevēlēšanās palīdzēt cilvēkiem," teica Prokudins.
"Neraugoties uz milzīgajām briesmām un krievu nepārtrauktajām apšaudēm, iedzīvotāju evakuācija no plūdu skartajām zonām turpinās. Plūdu skartās teritorijas ir pametuši vismaz 1999 cilvēki. Visvairāk ir evakuēti no Hersonas pilsētas Korabeļas rajona – 1495 cilvēki."
Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests paziņojis, ka Dņepras labajā krastā zem ūdens ir 20 apdzīvotās vietas un vairāk nekā 2600 ēku. Glābšanas darbos ir iesaistīti vairāk nekā 1800 cilvēku un vairāk nekā 345 tehnikas vienības.
Krievijas okupētajā teritorijā iedzīvotāji nesaņem pietiekamu palīdzību
Pēc Ukrainas varasiestāžu aplēsēm, no plūdu skartajām vietām vajadzētu evakuēt vairāk nekā 40 tūkstošus cilvēku – 17 tūkstošus Ukrainas kontrolētajās teritorijās un 25 tūkstošus Krievijas okupētajās teritorijās.
No applūdušajām teritorijām Dņepras kreisajā krastā pienāk skopa informācija, jo okupācijas varas izplatītajām ziņām nevar ticēt, bet interneta un telefonsakaru traucējumu dēļ ar vietējiem ir grūti sazināties.
Tomēr ir saņemta informācija, ka simtiem iedzīvotāju ir patvērušies māju bēniņos vai uz jumtiem un cer, ka pie viņiem ieradīsies palīdzība.
Par to ziņo vairāki Krievijas neatkarīgie mediji, atsaucoties uz brīvprātīgajiem, kuri ir iesaistījušies glābšanas darbos.
Izdevums "Mediazona" raksta, ka Krievijas okupācijas varasiestādes neorganizē evakuācijas darbus, bet brīžiem pat traucē brīvprātīgajiem glābējiem, neļaujot ar laivām piekļūt plūdu zonām.
Zelenskis situāciju raksturo kā katastrofālu
Zelenskis trešdien vakarā paziņoja, ka situācija plūdu skartajos rajonos Krievijas okupētajās teritorijās ir katastrofāla.
"Okupanti vienkārši pameta cilvēkus šajos briesmīgajos apstākļos. Bez palīdzības, bez ūdens, uz māju jumtiem. Un tas ir vēl viens apzināts Krievijas noziegums. Tagad mums ir vajadzīga skaidra un ātra pasaules reakcija uz notiekošo.
Pat nav iespējams precīzi noteikt, cik cilvēku uz laiku okupētajā Hersonas apgabala teritorijā var nomirt, ja nesaņems palīdzību, dzeramo ūdeni, pārtiku, medicīnisko aprūpi," sacīja Zelenskis.
Zelenskis asi kritizēja Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju un citas starptautiskās palīdzības organizācijas par to, ka tās vēl nav iesaistījušās glābšanas un palīdzības darbos okupētajās teritorijās.
Pasaules Banka ir apsolījusi Ukrainai iespējami īsā laikā novērtēt katastrofas radīto zaudējumu apmēru un arī apzināt vajadzības. Arī iepriekš Pasaules Banka novērtēja Ukrainai nodarītos postījumus Krievijas pilna apmēra karā un paziņoja, ka valsts atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 411 miljardi dolāru.
ASV uzskata, ka par aizsprosta sagraušanu atbildīga Krievija
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paziņojusi, ka par Kahovkas aizsprosta sagraušanu ir atbildīga Krievija.
Baltā nama pārstāve Karīna Žanpjēra sacīja, ka ASV joprojām apkopo informāciju par notikušo, tomēr esot skaidrs, ka atbildība gulstas uz Krieviju, jo tās karaspēks kontrolēja Kahovkas hidroelektrostaciju.
Viņa piebilda, ka šī traģēdija nenotiktu, ja Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā.
Arī ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijai bija ļoti spēcīgs motīvs iznīcināt Kahovkas hidroelektrostaciju, jo krievi baidījās, ka Ukrainas karaspēks varētu mēģināt forsēt Dņepru, lai atbrīvotu okupētās teritorijas upes kreisajā krastā.
Analītiķi gan piebilst, ka joprojām nav tiešu pierādījumu, ka Krievijas spēki apzināti būtu uzspridzinājuši aizsprostu, lai gan iepriekš bija ziņots, ka hidroelektrostacija ir mīnēta.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
