Jaunākās sankcijas pret Krieviju, ko pašlaik apspriež Eiropas Savienības valstu diplomāti, lielākoties ir vērstas pret mēģinājumiem apiet jau noteiktos ierobežojumus. Nav noslēpums, ka daudzas tehnoloģijas, ko Krievijai piegādāt ir aizliegts, nonāk šajā valstī caur tās kaimiņiem – Kazahstānu, Armēniju, Baltkrieviju un citiem.

Uz nepieciešamību to izskaust uzmanību vērš fonda "Brīvā Krievija" vadītāja Natālija Arno: "Sankciju noteikti ir par maz, sevišķi atpaliek personisku sankciju piemērošana. Dažādas grupas un organizācijas ir rosinājušas iekļaut sankciju sarakstos daudzus cilvēkus. Tāpat daudz kas būtu jādara arī atsevišķās nozarēs. Tomēr svarīgākais šobrīd ir ne tikai ieviest jaunas sankcijas, bet arī pastiprināt esošo piemērošanu, jo pastāv daudz caurumu.

Pastāv daudz veidu, kā Kremlis apiet sankcijas, un tā ir milzīga joma, kam Eiropas Savienībai vajadzētu pievērsties."

Tomēr daudzi diplomāti pauž bažas, ka sankciju noteikšana Centrālāzijas un Kaukāza valstīm vai pat Ķīnas uzņēmumiem sabojās attiecības ar to politisko vadību. Bet Eiropai šobrīd ir svarīgi nezaudēt draugus. Līdz ar to atrast pareizo līdzsvaru nav vienkārši.

Arno kopā ar daudziem citiem Krievijas opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem šonedēļ pulcējās uz konferenci Eiropas Parlamentā, ko rīkoja bijušais Lietuvas premjers un tagadējais deputāts Andrjus Kubiļus.

Sanākušo vidū bija arī Jevgēnija Kara-Murza. Viņa ir nesen par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kritizēšanu uz 25 gadiem notiesātā Vladimira Kara-Murzas sieva. Jevgēnija pievērsa uzmanību tam, ka ar prettiesisko vajāšanu pret viņas vīru nodarbojas daži no tiem pašiem cilvēkiem, kuri savulaik noveda līdz nāvei grāmatvedi Sergeju Magņitski.

"Pirmajā šīs konferences dienā man pastāstīja, ka Eiropas Savienība ir ieviesusi sankcijas pret deviņiem cilvēkiem, kas ir vainīgi nelikumīgās represijās pret manu vīru. Viņu vidū ir tiesnesis Podoprigorovs un Maskavas piektā īslaicīgās aizturēšanas izolatora priekšnieks Dmitrijs Komnovs, kas ir vainīgi arī Sergeja Magņitska nāvē 2009. gadā. Esmu ļoti priecīga, ka pret šiem cilvēkiem ir ieviestas sankcijas. Tam jau sen bija jānotiek, un tā ir lieliska ziņa," teica Jevgēnija Kara-Murza.

Jevgēnija Kara-Murza uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvāk izmantot Magņitska likumu un vērst sankcijas pret daudziem cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijā. Viņa atgādina, ka pie šī likuma idejas popularizēšanas ASV un Eiropā ir strādājis arī viņas vīrs Vladimirs.

"Tā bija jauna pieeja, jauna ideja, ka par dažu noziedznieku pastrādāto tiek sodīta nevis visa valsts, bet gan konkrētie cilvēki, kas pie tā ir vainīgi. Tieši tādēļ Magņitska sankcijas ir ļoti nozīmīgas, jo tās ļauj demokrātiskām valstīm ne tikai iesaldēt aktīvus un liegt iebraukšanu savā teritorijā cilvēkiem, kas ir pārkāpuši līdzpilsoņu tiesības, bet arī sūta spēcīgu solidaritātes signālu tiem, kuru tiesības tiek pārkāptas," norādīja Jevgēnija Kara-Murza.

Līdzīgās domās ir cilvēktiesību organizācijas "Memoriāls" vadības loceklis Sergejs Dividiss: "Man liekas, ka ļoti svarīga un nepietiekami izmantota sankciju piemērošanas joma ir personiskas sankcijas pret cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un konkrēto politieslodzīto prettiesisku vajāšanu. Tie ir prokurori, izmeklētāji, tiesneši. Pat ja viņiem ārzemēs nekas nepieder, tas dod svarīgu simbolisku signālu par šo cilvēku personisku atbildību, jo notiesāt viņus šobrīd nav iespējams."

Turpretī Eiropas diplomāti savu piesardzību ar jaunu vārdu iekļaušanu sankciju sarakstos parasti skaidro ar to, ka šos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Tādēļ jābūt pietiekamiem pierādījumiem, lai tā rīkotos.