ĪSUMĀ:
- Pēdējos mēnešos lielāko tehnoloģisko lēcienu sarūpējis "OpenAI" ar "ChatGPT".
- Dānijas profesors: Pēc ap 5 gadiem šīs tehnoloģijas būs integrētas ļoti daudz lietās.
- "ChatGPT" vainots neprecīzas informācijas sniegšanā; Itālijā programma bloķēta.
- Itālija: ir nepieciešams moratorijs; nav skaidrs, kādi mērķi izvirzīti šajos algoritmos.
- Trauksme tiek celta arī par mākslīgā intelekta ekonomiskajām sekām.
- "Goldman Sachs": mākslīgā intelekta dēļ tuvākajos gados varētu izzust 18% profesiju.
- Skolās un universitātēs "ChatGPT" dēļ runā par jaunu plaģiātisma vilni.
Pirmie vēstneši par to, kā mākslīgais intelekts jau tagad maina cilvēces ikdienu, ir redzami it visur. Ķīnas pilsētā Uhaņā jau 130 kvadrātkilometru plašā teritorijā taksometri pilsētas vienu miljonu iedzīvotāju pārvadā bez šoferiem. Tie katru dienu pieejami no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, kas šoferim – cilvēkam nebūtu pa spēkam, ļaujot optimizēt peļņu.
Un arī pavisam futūristiska mobilitāte vairs nav aiz stūra – Barselonas mobilo tehnoloģiju izstādē prezentēts helikopters, ar kuru Dienvidkorejas tehnoloģiju gigants "SK Telekom" sola pārvadāt pasažierus no Seulas līdz Busanai jau 2025. gadā. Šajā izstādē redzami arī citi jaunākie sasniegumi robotikā un mākslīgā intelekta attīstībā.
Tomēr pēdējos mēnešos lielāko tehnoloģisko lēcienu sarūpējuši nevis mobilitātes risinājumi vai kāds cilvēkam līdzīgs robots, kurš pareizajā brīdī pasmiesies par jūsu jokiem, bet gan "OpenAI" izstrādātais sarunbots "ChatGPT". Pasaules uzmanību tas piesaistījis ar spēju sniegt detalizētas atbildes uz visplašākajiem jautājumiem.
Kādā Dānijas tūrisma aģentūrā tas jau tiek integrēts komunikācijā klientiem, kā arī sastāda ceļojumu aprakstus un, piemēram, iesaka labākos restorānus tūrisma galamērķī.
"Pēc aptuveni pieciem gadiem šīs tehnoloģijas būs integrētas ļoti daudzās lietās, ko mēs darām. Tad dialogs ar mākslīgo intelektu būs pilnīgi dabisks," stāstīja Dānijas tehniskās universitātes profesors Ole Vinters.
Ļoti strauji paralēli attīstījušās mākslīgā intelekta spējas vizualizēt sniegto informāciju. Amsterdamā atklāta pasaulē pirmā mākslas galerija, kur izstādīti nevis cilvēka, bet algoritmu radītie mākslas darbi. Vienlaikus arvien vairāk tiek runāts arī par to, ka šādi tiek dzēstas robežas starp iedomām un realitāti, starp patiesu informāciju un dezinformāciju.
Pašlaik, iespējams, slavenākais mākslīgā intelekta radītais attēls ir Pāvests Francisks, tērpies īpaši modīgās drēbēs. Bet, piemēram, ziņas par tiesu darbiem pret bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu un apsūdzību izvirzīšanu kara noziegumos pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pavadījuši mākslīgā intelekta ģenerēti, nepatiesi attēli ar viņu arestu.
Tikmēr "ChatGPT" vainots neprecīzas informācijas sniegšanā un pat faktu sagrozīšanā, kā arī politiskā angažētībā. Aizdomu ēnai krītot pār tā izstrādātāju nodomiem un veidu, kā tiek apkopoti dati, Itālija kļuvusi par pirmo valsti, kas savā teritorijā programmu pavēlējusi bloķēt.
"Man šķiet, ka ir nepieciešams moratorijs, jo nav skaidrs, kādi mērķi tiek izvirzīti šajos algoritmos. Mēs uztraucamies, ka mākslīgais intelekts, lai gan varbūt pilnībā neaizstās cilvēkus, tomēr realizēs mērķus, kas nav noderīgi civilizācijai," vērtēja Itālijas datu aizsardzības aģentūras prezidents Paskale Stacione.
Trauksme tiek celta arī par mākslīgā intelekta ekonomiskajām sekām. Ietekmīgā globālā banka "Goldman Sachs" aprēķinājusi, ka mākslīgais intelekts izkonkurē ne vien taksistus Ķīnā vai klientu apkalpošanas speciālistus Dānijā – pēc bankas aplēsēm jau tuvākajos gados tā dēļ varētu izzust 18% profesiju.
Tas nozīmēs būtiskas pārmaiņas daudzu valstu ekonomiskajās sistēmās, liekot raudzīties uz nodarbinātību no jauna.
Uz līdzīgu pārmaiņu sliekšņa mākslīgā intelekta dēļ nonākusi arī izglītība – kamēr pats "ChatGPT" jau pierādījis, ka bez problēmām var nokārtot pat visgrūtākos iestājeksāmenus, skolās un universitātēs runāts par jaunu plaģiātisma vilni, uzticot referātu un pētniecisko darbu rakstīšanu mākslīgajam intelektam.
Tā pētniekiem jau tagad ir skaidrs, ka pasaule nonākusi jaunas tehnoloģijas revolūcijas priekšā. Vai tā būtu loģistika, māksla vai izglītība – šīs pārmaiņas cilvēces attīstības vēsturē ir nenovēršamas.
"Kādā brīdī, iespējams, nāksies pilnībā pārskatīt mācīšanas procesu. Tiklīdz šī tehnoloģija ir izmukusi no pandoras lādes, vairs nevar atgriezties un likt šai tehnoloģijai pazust.
Es domāju, ka mēs pašlaik esam tikai paša sākuma beigu posmā, runājot par to, kā mākslīgais intelekts mainīs to, kā mēs dzīvojam, izklaidējamies, mācāmies un strādājam," vērtēja tehnoloģiju eksperts Hanss Peters Nīgards Hansens.
