Aizvadītajā naktī pie Gruzijas parlamenta ēkas notika sadursmes starp protestētājiem un policiju. Valdošās partijas "Gruzijas sapnis" vadītājs protestētājus ir nodēvējis par "radikāļiem" un "spiegiem", kuri vēloties destabilizēt valsti. Savukārt rietumvalstis paudušas bažas par "ārvalstu aģentu" likumprojektu.
Women's march against #Russian law!
— Giorgi Gabriadze 🇬🇪🇺🇦 (@GiorgiGab) March 8, 2023
Rustaveli avenue, #Tbilisi#WomensDay2023 pic.twitter.com/oKya3oxfUX
Simtiem cilvēku trešdien pēcpusdienā sapulcējās Tbilisi Rustaveli avēnijā, kur atrodas Gruzijas parlaments. Viņi tur ieradās, neraugoties uz pagājušajā naktī notikušajām sadursmēm, kuru laikā policija pielietoja asaru gāzi un ūdensmetējus pret protestētājiem. Otrdien protestu laikā aizturēti vismaz 66 cilvēki. Protesta akcijas sākušās arī citviet valstī.
Tbilisi jau vairākas dienas turpinās opozīcijas rīkoti protesti pret valdošās partijas "Gruzijas sapnis" ierosināto un parlamentā pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, kas paredz pasludināt par "ārvalstu aģentiem" nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. 76 deputāti balsoja par likumprojektu, iebilda vien 13.
Likumprojekta kritiķi uzskata, ka tas atdarina 2012. gadā Krievijā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmanto, lai vērstos pret saviem oponentiem.
"Ikvienam ir jāaizstāv šīs valsts nākotne. Ikvienam ir jāaizstāv mūsu Eiropas nākotne. Ikvienam jāsaprot, ka mūsu valsts glābšana, mūsu jaunās paaudzes glābšana, mūsu nākotnes glābšana ir tikai Eiropas ceļš," uzskata opozīcijas deputāte Hatija Dekanoidze.
Šonedēļ Rustaveli avēnijā notiekošās demonstrācijas ir salīdzinātas ar 2013./2014. gadā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā notikušo Maidana jeb Pašcieņas revolūciju.
Partijas "Gruzijas sapnis" līderis Iraklijs Kobahidze paziņojis, ka šāds salīdzinājums esot nevietā, jo, viņaprāt, Maidans neko labu Ukrainai nav devis.
"Ko Maidans deva Ukrainai? Ukrainā sākās karš, kurā tā zaudēja Krimu un lielu daļu Luhanskas un Doneckas apgabala, bet visam tam turpinājums ir karš, kas Ukrainā norisinās pašlaik. Ukraina ir zaudējusi 20% savas teritorijas," paziņoja Kobahidze.
"Kaut ko līdzīgu Gruzijā vēlas arī radikāļi. Mēs nerīkosimies tā, kā vēlas radikāļi, mēs rīkosimies Gruzijas sabiedrības interesēs. Protams, ka mēs nepieļausim jaunu spiegu revolūciju. Mēs atceramies, ko tā nesa valstij laikā no 2004. līdz 2012. gadam. Mēs zaudējām 20% teritorijas Mihaila Saakašvili dēļ. Cilvēkus spīdzināja, visus medijus sagrāba. Protams, Gruzijas sabiedrība nedrīkst to pieļaut. Mēs esam valsts, mēs esam pieredzējusi sabiedrība, un mēs neļausim spiegiem atgriezties pie varas," apgalvo Kobahidze.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili izteica atbalstu protestētājiem un solīja, ka viņa neparakstīs strīdīgo likumprojektu.
"Es jau no pirmās dienas teicu, ka uzlikšu veto šim likumam. Un es uzlikšu veto! Mani interesē tikai Gruzijas nākotne," uzsver Zurabišvili.
"Mani interesē tikai konstitūcija, kuras garants es esmu, un šajā konstitūcijā ir rakstīts, ka visām Gruzijas institūcijām un pirmām kārtām man, bet arī valdībai ir pienākums darīt visu, lai virzītu valsti uz Eiropas Savienību, lai tiktu aizsargāts Eiropas integrācijas ceļš."
ASV vēstniecība Gruzijā norādīja, ka likumprojektu iedvesmojis Kremlis un šāds solis nav savietojams ar Gruzijas vēlmēm pievienoties Eiropas Savienībai. Arī Eiropas Savienība brīdinājusi – likumprojekta pieņemšana var kaitēt Gruzijas attiecībām ar bloku.
KONTEKSTS:
Gruzijā notiek plašas protesta akcijas pret valdības iecerēto likumprojektu par "ārvalstu aģentiem".
Likumprojekts paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu naudas sodu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" atbalsta šo likumprojektu, apgalvo, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu. Likumprojekta pretiniekus viņš nosaucis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas īpašā uzrunā paziņoja, ka protestētāji pārstāv brīvo Gruziju.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
