"Ap 300 Belgorodas iedzīvotāju, kuri nolēma uz laiku evakuēties, pašlaik tiek izmitināti pagaidu patversmju centros Starioskolas un Koročansku rajonā", kas ir tālāk no Ukrainas robežas, Gladkovs informēja platformā "Telegram" publicētā video.
Viņš piebilda, ka 24 stundu laikā saņemti 1300 lūgumi nosūtīt bērnus uz skolas nometnēm citos reģionos.
Piektdien Gladkovs piedāvāja evakuāciju Krievijas dienvidu pierobežas pilsētas iedzīvotājiem, kas ir bezprecedenta solis pēc Ukrainas triecieniem šai pilsētai.
Evakuācija no Belgorodas, kas atrodas 30 kilometrus no Ukrainas robežas, ir plašākā evakuācija Krievijas pilsētās, kopš 2022. gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
30. decembrī Ukrainas gaisa triecienos Belgorodā tika nogalināti 25 cilvēki, kas ir lielākais upuru skaits Krievijā kopš tās iebrukuma kaimiņvalstī.
Pēc Ukrainas triecieniem Krievija atbildēja ar kopš kara pirmajām nedēļām plašāko bombardēšanu Ukrainas pilsētās, nogalinot 30 cilvēkus.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
