Informācija par viņa nāvi iepriekš bija parādījusies krievu "Telegram" kanālos.
Kļimenko tika nogalināts 6. novembrī, viņa nāves apstākļi joprojām tiek skaidroti. Dažos krievu medijos teikts, ka Kļimenko "nogalināts", citos, ka "gājis bojā".
Kļimenko bija 5. Doneckas motorizēto strēlnieku brigādes komandieris.
Viņš Doneckā bija noorganizējis spīdzināšanas nometni, bet viņa kaujinieki Doneckā nogalināja prokrievisko amerikāni Raselu Bentliju un mobilizēto skolotāju Vladimiru Frolovu, atgādina krievu emigrantu tīmekļa medijs "Važnije istorii".
Viņš ir jau astotais Krievijas ģenerālis, kas gājis bojā Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara gaitā.
Vairāku Krievijas karavīru radinieki apsūdzējuši Kļimenko, ka viņš savus padotos sūtījis "gaļas uzbrukumos", kā arī ignorējis spīdzināšanu un sistemātiskus karavīru tiesību pārkāpumus savā vienībā.
Kļimenko organizēja krievu karavīru spīdzināšanas nometni pamestās Petrovkas raktuves teritorijā Doneckā, izmeklēšanā noskaidroja izdevums "Astra".
Nometnē karavīri bija spiesti nodot saviem komandieriem algas un maksājumus par ievainojumiem.
Brigādes vadība arī piesavinājusies maksājumus pat par karavīru nāvi, noskaidrojuši aktīvisti.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
