Nav vakcīnas – nav dārziņa. Vai pat cietums. Piecu Eiropas valstu obligātās bērnu vakcinācijas pieredze

Čehija. Uzticas, bet ne visi.

Šobrīd Čehijā ir noteiktas deviņas obligātās vakcīnas: pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, cūciņām, hepatītu B un b tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekciju. Vēl ir arī piecas ieteicamās vakcīnas. Šis saraksts līdzinās Rietumvalstu vakcinācijas sarakstiem.

Čehs Radeks nešaubās par vakcīnām bērniem. Viņa ģimenē aug divi skolas vecuma bērni.

"Mums nav šaubu par to, ka obligātās vakcīnas ir vajadzīgas, un par to, kā visa sistēma ir veidota," viņš saka LSM.lv.

Par vakcināciju visu ģimene uzzina no bērnu ārstes, pediatres, un Radeks zina, ka viņas praksē visi bērni ir vakcinēti. "Vecākus, kuri šaubījās, viņa vienmēr beigās pārliecināja," viņš dzirdējis. Radeka un viņa sievas draugu lokā nevienam neesot problēmu ar šo jautājumu.

To gan nevar teikt par visiem čehiem. Vairāki bērnu vecāki, kuri iebilda pret viņiem piemēroto naudas sodu par bērnu nevakcinēšanu un nevakcinēto bērnu neuzņemšanu dārziņā, vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Viņi apgalvoja, ka obligātā vakcinācija ir privātās dzīves neaizskaramības pārkāpums.

Taču 2021. gadā ECT pateica: obligātā bērnu vakcinācija nepārkāpj cilvēktiesības.

Tiesa arī norādīja, ka Čehijā īstenota politika tiecas sasniegt leģitīmus mērķus, lai aizsargātu veselību, kā arī citu cilvēku tiesības, un ka visos lēmumos, kas attiecas uz bērniem, viņu interesēm ir jābūt vissvarīgākajām, vēstīja "Politico."

Čehijā – bērnudārzā tikai vakcinētie

Lai gan saskaņā ar likumu vakcinācija pret deviņām slimībām ir obligāta, termins "obligāta" daudziem vecākiem varot šķist nevajadzīgs trigeris, tāpēc ministrija dod priekšroku vārdiem "regulāra bērnu vakcinācija".

"No sabiedrības veselības viedokļa mērķis ir piedāvāt vakcināciju kā efektīvu profilakses līdzekli un uzsvērt vakcinācijas pozitīvo ietekmi uz veselību. Dodam priekšroku vecāku pozitīvai motivēšanai, veidojot dialogu ar medicīnas personālu un sniedzot uzticamu informāciju par vakcināciju," LSM.lv atbildēja Čehijas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības aizsardzības departamenta pārstāve Ludmila Hamplova. 

Tomēr gadījumos, kad vecāks nenodrošina, lai viņa bērns saņemtu noteikto vakcināciju, var piemērot sodu līdz 10 000 Čehijas kronām (394 eiro), taču tas neattiecas uz gadījumiem, ja konstatē, ka bērns ir imūns pret infekciju vai veselības stāvoklis liedz vakcinēt, proti, ir kontrindikācijas.

Vai tiešām Čehijā bērnudārzā neuzņem nevakcinētos bērnus? "Jā, bērnudārzā var uzņemt tikai tādu bērnu, kuram ir veikta kārtējā vakcinācija, ir pierādījumi par imunitāti pret slimību vai kuru nevar vakcinēt kontrindikāciju dēļ.

Šī prasība neattiecas uz pirmsskolas pēdējo gadu, kas ir obligāts, kā arī uz uzņemšanu skolā, kas arī ir obligāta," skaidro Hamplova.

Uz jautājumu, vai šī politika ir sekmējusi vakcinācijas aptveri, Hamplova atbild: "Neatkarīgi no iepriekš veiktajiem svarīgajiem pasākumiem, vakcinācija ir kļuvusi par savu panākumu upuri ne tikai Čehijā, bet arī visā pasaulē, arī daudzās citās Eiropas valstīs. Valstī pakāpeniski samazinās vakcinācijas aptvere, kas ir viens no iemesliem, kādēļ, iespējams, atgriežas vakcīnregulējamas slimības."

Francija. Pastēra dzimtenē tā nevarēja turpināties

Piedzīvojusi masalu epidēmiju, 2017. gadā Francija lēma, ka no 2018. gada būs 11 obligātas vakcīnas bērniem līdzšinējo triju vietā. Jau obligāta bija vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu. Klāt nāca vēl astoņas, kas iepriekš bija ieteicamas: pret garo klepu, masalām, masaliņām, cūciņām, B hepatītu, b tipa Haemophilus influenzae baktēriju, pneimokoku un C meningokoku. Šīs vakcīnas vienprātīgi bija ieteikuši veselības aprūpes speciālisti, un tās attiecas uz bērniem, kas dzimuši pēc 2018. gada 1. janvāra.

"Slimības, kuras tika uzskatītas par izskaustām, atkal attīstās mūsu teritorijā. Šodien Francijā bērni mirst no masalām. Pastēra dzimtenē tas ir nepieņemami,"

tā savā uzrunā Nacionālajā asamblejā lēmumu pamatoja toreizējais premjers Eduārs Filips. Slavenā francūža Pastēra izgudrojums ir ne tikai pasterizācija, viņš ir arī mūsdienu vakcinācijas pamatprincipu atklājējs. Toreizējā Francijas veselības ministre Agnesa Buzīna laikrakstam "Le Parisien" atzina, ka piespiešanu viņa ienīstot, "tā nav manā dabā," taču izmaiņas esot steidzami nepieciešamas.

Kas bija noticis Francijā? No 2008. gada līdz 2016. gada beigām Franciju plosīja masalas, tika reģistrēti vairāk nekā 24 000 gadījumu. No tiem aptuveni 1500 gadījumu izraisīja nopietnas komplikācijas un 10 nāves. Vakcinācijas aptvere pret masalām bija manāmi zem Pasaules veselības organizācijas noteiktajiem 95%,un Francija izvirzījās augšgalā vakcīnskepticismā Eiropā.

Vai jāvakcinē bērni, lai uzņemtu bērnudārzā vai skolā? "Jā. Jūsu bērnam ir jābūt vakcinētam (ja vien nepastāv atzītas medicīniskas kontrindikācijas), lai viņu varētu uzņemt bērnudārzā, skolā, dienas aprūpes centrā, brīvdienu nometnē vai jebkurā citā bērnu grupā," raksta Francijas Veselības ministrija savā mājaslapā. Tiesa, ir iespējama pagaidu uzņemšana.

"Pēc tam jums ir trīs mēneši laika, lai bērnu vakcinētu. Ja to neizdarīsiet, bērnudārza, skolas vai dienas aprūpes centra atbildīgā persona var jūsu bērnu izslēgt," norāda ministrija.

Vakcinēšanās aptvere obligātajām vakcīnām Francijā ir augsta, taču joprojām nepietiekama attiecībā uz vakcināciju pret masalām, masaliņām un cūciņām – vēl nesasniedz nepieciešamos 95%, taču izdevies panākt lēcienu no 90,4% 2020. gadā līdz 92,8% otrajai devai (bērniem līdz 2 gadu vecumam) 2022.gadā, rakstīts Francijas Veselības ministrijas ziņojumā.

Arī Itālija un Vācija

Francijas solis attiecībā uz vēl vairākām obligātām vakcīnām tika sperts pēc līdzīgas iniciatīvas Itālijā, kur bērniem jābūt vakcinētiem pret 12 izplatītām slimībām. Saraksts ir ļoti līdzīgs. Šī pienākuma ievērošana parasti kļūst par prasību, lai bērnu uzņemtu bērnudārzā un pirmsskolas izglītības iestādēs. Bērni un jaunieši var iestāties skolā, bet, ja vakcinācijas pienākums netiek pildīts, vietējā veselības iestāde uzsāk vakcinācijas pārbaudes procedūru un var piemērot administratīvus sodus no 100 līdz 500 eiro apmērā, vēsta atbildīgās ministrijas mājaslapa.

Savukārt Vācija no 2020. gada ieviesa "Likumu par aizsardzību pret masalām," kas nosaka: 

bērniem un personālam bērnudārzos un skolās jābūt vakcinētiem pret šo slimību.

Vecākiem, kuri nevakcinēs pret masalām savus skolas vecuma bērnus, tiks uzlikti lieli naudas sodi līdz pat 2500 eiro apmērā, jaunākiem bērniem var tikt piemērots aizliegums apmeklēt dienas aprūpes iestādes, rakstīja "Deutsche Welle" ziņu portāls.

Arī Vācijā pret šo likumu bijusi cīņa. 2022. gada augustā Federālā Konstitucionālā tiesa noraidīja četru vecāku prasību atcelt šo likumu, kas stājās spēkā 2020. gada martā. Bērnu vecāki uzskatīja, ka likums iejaucas viņu pamattiesībās uz fizisko neaizskaramību. Tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums iejaucas vecāku un bērnu tiesībās, bet galu galā lēma, ka tas ir pamatots, jo prasība vakcinēties ir nepieciešama, lai aizsargātu tās neaizsargātās grupas, kuras nevar saņemt potes pret masalām, vēstīja portāls.

Beļģija. Tikai viena obligāta vakcīna

Beļģijā obligāta – un jau kopš 1967. gada – ir tikai viena vakcīna: pret poliomielītu. Bērns jāsavakcinē, līdz viņš sasniedzis 18 mēnešu vecumu. Tad var mājās sagaidīt vēstuli no pašvaldības, kas pieprasa iesniegt apliecinājumu par vakcināciju.

Ja tāda nav, draud naudas sods līdz 800 eiro, un var arī nonākt cietumā.

Kas ir poliomielīts jeb bērnu trieka? Tā ir smaga infekcijas slimība, kuru nevar izārstēt: tā sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve. Vēl 50. gados Beļģija bija pārdzīvojusi smagus poliomielīta laikus.  Daudzi visā pasaulē uzelpoja, kad 1955. gadā tika izgudrota vakcīna pret to.

Kādi bijuši sodi Beļģijā, ja nevakcinē? Te daži piemēri. Piemēram, pirms četriem gadiem kādam pārim no Varegemas piesprieda 800 eiro sodu par meitas nevakcinēšanu. "Mēs nepieņēmām lēmumu nevakcinēt mūsu meitu vienas nakts laikā. Mēs gribam vislabāko savai meitai, bet, mūsuprāt, vakcinācijā injicētās toksiskās vielas nepiederas bērna organismam," viņu lēmumu citēja laikraksts "Het Laatste Niews." Plaši izplatītie mīti par toksiskajām vielām vakcīnās gan ir atspēkoti.

Pērn janvārī kāda nevakcinēta puisēna vecākiem no Peltes piemēroja vienu mēnesi cietumā.

Viņi apgalvoja, ka poliomielīts jau esot "izskausts", taču tiesa to atspēkoja. Mītu par it kā izskaustām slimībām vakcīnskeptiķi bieži izmanto, aizmirstot, ka cilvēki ceļo un migrē, un poliomielīta vīrusu joprojām var ievest no dažādām Āfrikas un Āzijas valstīm.

Pērn kādai sievietei piemēroja 240 eiro naudas sodu par atteikšanos vakcinēt dēlu pret poliomielītu, rakstīja laikraksts "Gazet van Antwerpen." Neesot vakcinējusi, jo, pēc viņas domām, 15 gadus vecā pusaugu meita epilepsijas lēkmes laikā nomirusi tieši agrā bērnībā saņemtās vakcīnas dēļ. "Es vairs neuzdrošinos," viņa teikusi. Lai arī sievietes advokāte lūdza nepiemērot sodu, uzsverot: te ir salauzta māte, kura pēc meitas zaudēšanas pārdzīvojusi elli, Tongerenas tiesa lēma, ka sods jāpiemēro. Jo atsakoties, sieviete nevajadzīgi apdraudējusi sava bērna veselību.

"Poliomielīts Beļģijā ir izskausts, taču tas joprojām ir sastopams citās pasaules daļās.

Kamēr poliomielīta vīruss cirkulē, tikmēr nevakcinētiem bērniem, neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts, pastāv risks saslimt ar poliomielītu. Tā kā nav ārstēšanas un inficēšanās var izraisīt smagus simptomus, piemēram, neatgriezenisku paralīzi, vakcinācija ir vienīgais profilakses līdzeklis," spriedumu citēja laikraksts. Nesamaksājot sodu, sievietei draudēja nonākšana cietumā uz 15 diennaktīm.

Latvija. Obligāta uz papīra

Meklējot informāciju par valstīm, kas ieviesušas obligāto vakcināciju, atsevišķos pētījumos var ieraudzīt arī Latviju, kas Eiropas kartē iekrāsota tādā pašā krāsā kā valstis, kur ir patiešām obligātas vakcīnas. Kaut gan vakcinācija pret noteiktām slimībām bērniem Latvijā ir noteikta kā obligāta, no tās ir paredzēta arī iespēja vecākiem atteikties.

Kad septembrī nevakcinēts četrgadīgs zēns Bērnu slimnīcā nomira pēc saslimšanas ar difteriju, veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") pavēstīja: "Uzskatu, ka vēlreiz ir jāpārskata pamatvakcīnas, bet ir jābūt noteiktām slimībām, pret kurām vecāki nevar atteikties vakcinēt bērnu." Par to būšot diskusijas. Tomēr tagad ministrija vairāk runā par vakcinācijas atteikumu formu pilnveidošanu, nevis obligātuma ieviešanu.

Arī skolas vai dārziņa liegšana nevakcinētiem bērniem nav Latvijas iestāžu dienaskārtībā.

Ko par to saka iedzīvotāji? Uz jautājumu, vai atbalstāt ideju liegt nevakcinētiem bērniem apmeklēt dārziņu, LSM.lv un pētījumu centra "Norstat" veiktajā aptaujā oktobrī respondentu domas dalījās. 16% to pilnībā atbalstīja, 21% drīzāk atbalstīja, savukārt nedaudz vairāk bija pavisam citās domās: 24% pilnībā neatbalstīja, bet 17% drīzāk neatbalstīja. Vēl 22% jeb katram piektajam nebija noteikta viedokļa.

Atšķirības ir arī reģionos un dažādu tautību respondentu vidū.

"Pasaules Veselības organizācija uzstāj uz to, ka piespiedu vakcinācija būtu pēdējais, ko varētu vēlēties, lai panāktu augstāku vakcinācijas aptveri populācijā. (..) Eksistē valstis, kurās ir obligāta vakcinācija Eiropā, un ir valstis, kurās tas tā nav obligāti, un ir pierādīts, ka nav korelācijas starp to un vakcinācijas aptveri. Bieži, ja mēs skatāmies uz Skandināvijas valstīm, tad šī aptvere ir augstāka, lai gan tur nav šī piespiedu vakcinācijas mehānisma," sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis un piebilda, ka Latvijā mēs "te drusciņ kaisām sev pelnus uz galvas," jo vakcinācijas aptvere ir laba. SPKC dati vēsta: kopumā tā pārsniedz 95% robežšķirtni.