Sāk parādīties vairāk informācijas par atklātām vēlēšanu ietekmēšanas operācijām, aiz kurām stāv Kremļa naudasmaks. Patiešām notikuši centieni ietekmēt to, kurš no prezidenta kandidātiem sēdēs Ovālajā kabinetā – mērķis bija panākt to, ka šo vietu neieņem Demokrātu partijas pārstāve Kamala Harisa.
Eiropas izlūkošanas dienestu iegūtie dokumenti, kurus analizējis "The Washington Post", atklāj Kremļa finansētu dezinformācijas tīklu, kurā iesaistīts izbijis jūras kājnieks un šerifs, Amerikas pilsonis Džons Marks Dugans.
Kā norādījušas Eiropas drošības dienestu amatpersonas, Dugans saņēmis finansējumu no augsta ranga Krievijas izlūkošanas dienesta darbinieka ar segvārdu "Jurijs Horoševskis" – īstajā vārdā Jurijs Horošenkis. Būtiski, ka šis cilvēks strādā nodaļā "29155", kas specializējas pret Rietumiem vērstās politiskās iejaukšanās un sabotāžas operācijās, kā arī kiberkara īstenošanā.
Šis ir nozīmīgs atklājums ne tikai tāpēc, ka sniedz reālus pierādījumus par Kremļa finansētām ietekmes operācijām – ka tās nav tikai aizdomas –, bet arī tāpēc, ka parāda, cik lielu ietekmi var radīt pat tikai viena cilvēka darbība.
Saskaņā ar organizācijas "NewsGuard" pētnieciskajiem datiem,
tikai viena gada laikā Dugans, sadarbojoties ar pāris Krievijas aģentiem, izplatījis dezinformācijas materiālus, tajā skaitā rakstus, videoklipus, mākslīgā intelekta ģenerētu saturu, kuru kopējais skatījumu skaits pārsniedz 60 miljonus.
Tāpat tiek norādīts, ka Dugans, iespējams, bija iesaistīts dziļviltojuma video veidošanā, kurā, izmantojot nozagtu reālas personas identitāti, apmelots Demokrātu partijas izvirzītais ASV viceprezidenta amata kandidāts Tims Volzs.
Šajā video Volzs tiek apsūdzēts studenta Metjū Metro seksuālā izmantošanā, kamēr Volzs strādājis kādā Minnesotas skolā. Video strauji kļuva par sensāciju, taču nekas no tajā dzirdamā un redzamā nebija patiess.
Īstais Metjū Metro, kura vārds un biogrāfija tika izmantoti šīs viltus personas izveidē, tika atrasts un bija šokēts, ka nozagta viņa identitāte. Viņš arī kategoriski noliedza visus video izteiktos apgalvojumus.
Šie dokumenti norāda gan uz plašo instrumentu klāstu, ar kuru palīdzību tiek izplatīta dezinformācija, gan tīklojuma apmēriem, kā arī spēju sasniegt patiešām iespaidīgu interneta lietotāju skaitu. Viens cilvēks var izveidot nepatiesus stāstījumus, kas nonāk pie desmitiem miljonu dzirdīgu ausu.
Lai gan Dugans dzīvo Maskavā, tomēr īpaši nozīmīgi ir tas, ka viņš ir amerikānis. Tas ļauj viņam saprast, tieši kādus dezinformācijas stāstījumus pasniegt Amerikas sabiedrībai, ņemot vērā tajā valdošās noskaņas, cilvēku intereses, bailes.
Tātad – izveidot vēstījumus, kas amerikāņos var izraisīt emocionālu reakciju, un tādējādi vieglāk manipulēt ar sabiedrisko domu. Turklāt izpratne par valodas, kultūras un nacionālajām īpatnībām ļauj radīt daudz pārliecinošāku un efektīvāku dezinformācijas saturu, kas šķiet autentisks.
Šo iemeslu dēļ ir īpaši bīstami, ja dezinformācijas kampaņās piedalās cilvēki, kas paši ir no mērķauditorijas un spēj precīzi noteikt, kādi stāstījumi vislabāk rezonēs ar konkrēto sabiedrību.
"The Washington Post" ziņo arī par vēl vienu taktisku paņēmienu, kurā iesaistīts Dugans – viltus ziņu portālu satura veidošanā, kas izskatās kā leģitīmas vietējās ziņu vietnes, izmantojot tādus nosaukumus kā "DC Weekly", "Chicago Chronicle" un "Atlanta Observer".
Šādu mājaslapu izveide ir efektīvs veids, kā "atmazgāt" viltus ziņas, cenšoties tās iepludināt vietējā ziņu plūsmā un radīt iespaidu, ka šīs tēmas atspoguļo paši amerikāņi.
Pastāv arī risks, ka kāds reāls medijs varētu atsaukties uz šiem avotiem un neapzināti izplatīt nepatiesu informāciju, tādējādi ievērojami palielinot tās izplatības mērogu.
Protams, jautājums par to, kādā mērā dezinformācijas kampaņas patiešām ir ietekmējušas vēlēšanu iznākumu, paliek atvērts, tomēr skaidrs, ka iejaukšanās ir notikusi.
