Ukrainai būs arī jāatliek iestāšanās NATO uz 20 gadiem, pretī tā turpinās saņemt ieročus Krievijas agresijas turpināšanās gadījumā.
Nav skaidrs, kas tieši kontrolēs drošību demilitarizētajā zonā.
Laikraksta sarunbiedrs uzsver, ka ASV ir gatavas turpināt speciālistu apmācību, taču nesūtīs savas militārpersonas uzturēt mieru Ukrainā un par to arī nemaksās.
Tā vietā tiek piedāvāts tur nosūtīt Eiropas kontingentu – poļus, vāciešus, britus un francūžus.
Par iespēju izveidot demilitarizētu zonu intervijā septembrī minēja arī tagad viceprezidenta amatā ievēlētais Dž. D. Venss, atgādina laikraksts.
Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, uzsver laikraksta avoti, norādot, ka izvēli izdarīs pats Tramps.
Iepriekš Trampa komandas plāns bija cits – pārtraukt palīdzību Ukrainai, līdz Kijiva būs piekritusi miera sarunām ar Maskavu, ziņo laikraksts.
Iespējams, ka tieši to Tramps bija domājis, solot izbeigt karu 24 stundu laikā vēl pirms savas inaugurācijas 2025. gada janvārī.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
