Krievija palaida atsevišķus dronus un dronu kopas uz Ukrainu no dažādiem virzieniem, un lidroboti lidoja dažādos augstumos. Intensīvā dronu uzlidojuma mērķis acīmredzot bija radīt maksimālu slodzi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmai un raisīt satraukumu sabiedrībā.
Aizvadītajā naktī Krievija uz Ukrainu palaidusi 106 trieciendronus, un 74 no tiem notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Virs Kijivas un Kijivas apgabala izdevies neitralizēt vairāk nekā 30 ienaidnieka lidrobotus, bet to atlūzas nodarīja bojājumus slimnīcai, dzīvojamajām mājām un biroju ēkām. Kādā daudzdzīvokļu mājā izcēlās ugunsgrēks 33. stāvā, ziņoja Kijivas varasiestādes.
Golosejevskas rajonā galvaspilsētā Kijivā notriekta drona atlūzas nokritušas uz tehniskās apkopes stacijas ēkas un izraisījušas ugunsgrēku. Bet blakus esošajai dzīvojamai ēkai sprādziena vilnis izsitis logus.
Savukārt Kijivas Pečerskas rajonā drona uzbrukuma rezultātā aizdegušies daudzstāvu dzīvojamās ēkas augšējie stāvi. No ēkas ir evakuēti cilvēki, un notikuma vietā strādāja ugunsdzēsēji. Vismaz viens cilvēks ievainots.
Pēdējā laikā dronu uzlidojumi Kijivai notiek teju katru dienu. Naktīs galvaspilsētā grand sprādzieni un dzirdama dronu zumēšana.
Žitomiras apgabalā pēc dronu uzbrukuma traucēta elektroapgāde.
Arī Ukrainas dienvidu pilsēta Odesa šonakt piedzīvoja Krievijas dronu uzbrukumus. Viens cilvēks ievainots, kad notriekta drona atlūzas nokrita pie deviņstāvu dzīvojamā nama, izraisot ugunsgrēku pirmajā stāvā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontroli arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedroti to vērtē ar zināmu piesardzību.
