Harisa vakar, 6. novembrī, pirmo reizi pēc vēlēšanām uzrunāja savus atbalstītājus. Tas notika Hovarda Universitātē Vašingtonā, ko Harisa savulaik ir absolvējusi.
Harisa sacīja, ka vēlēšanu rezultāts nav tāds, kādu gaidīja viņa un viņas vēlētāji, taču viceprezidente aicināja to pieņemt, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam, kurš amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Viceprezidente uzsvēra, ka ASV demokrātijas pamatprincips paredz, – vēlēšanu zaudētājam ir jāpieņem rezultāti. Šeit ir jāpiebilst, ka Tramps pēc zaudējuma 2020. gada vēlēšanas to neatzina un dažādos veidos centās panākt, lai viņam tomēr izdotos palikt pie varas.
Harisa arī teica, ka nav jākrīt izmisumā un jāatmet visam ar roku, bet ir jāuzloka piedurknes, lai aktīvi iesaistītos ASV nākotnes veidošanā pie vēlēšanu urnām, tiesās un demonstrācijās, bet ar piebildi, ka
cīņai ir jānotiek miermīlīgi un cienot citu cilvēku politiskos uzskatus.
Harisa arī izteica cerību, ka ASV nesāksies tumši laiki, ar to, visticamāk, domājot Trampa iespējamos centienus vājināt demokrātiju un sagrābt savās rokās pēc iespējas lielāku varu.
Harisas runu klātienē klausījās viņas vīrs Dags Emhofs, kā arī Harisas izraudzītais viceprezidenta amata kandidāts Minesotas štata gubernators Tims Volcs.
Pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens neieradās Hovarda Universitātē, bet klausījās Harisas runu televīzijas tiešraidē Baltajā namā. Paredzēts, ka Baidens šodien nāks klajā ar paziņojumu par aizvadīto vēlēšanu iznākumu.
Pirms kāpšanas uz skatuves Harisai bija īsa telefonsaruna ar Trampu, kurā viņa apsveica savu konkurentu ar uzvaru un solīja savu palīdzību, lai nodrošinātu miermīlīgu varas nodošanas procesu. Harisa esot aicinājusi Trampu būt par visu amerikāņu prezidentu, nešķirojot, kuru kandidātu viņi atbalstīja vēlēšanās.
Jāatgādina, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti joprojām nav oficiāli zināmi, jo vēl turpinās balsu skaitīšana atsevišķos štatos.
Mediji ziņo, ka Tramps gūs uzvaru arī svārstīgajā Arizonā. Tādējādi viņa rīcībā būs jau 312 elektoru balsis, iepretim Harisas 226 elektoru balsīm.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notika arī abu ASV Kongresa palātu vēlēšanas.
Jau vakar bija skaidrs, ka Trampa vadītā Republikāņu partija iegūs vairākumu Senātā un viss liecina, ka arī Pārstāvju palāta nonāks republikāņu kontrolē. Tas nozīmē, ka Trampam būs diezgan brīvas rokas savas politikas īstenošanā.
Trampam visdrīzākajā laikā būs jāsāk izraudzīties cilvēki, kuri strādās nākamajā administrācijā. Un dažus no tiem viņš varētu paziņot jau tuvākajās dienās.
Ir parādījušās ziņas, ka aizkulisēs starp Trampa sabiedrotajiem ir sākušās cīņas par iespējamiem amatiem valdībā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
