Šī ir pirmā tik plaša mēroga Eiropas līderu tikšanās pēc ASV prezidenta vēlēšanām, un tāpēc ir iespēja arī neformāli pārrunāt, kā Eiropai veidot attiecības ar gaidāmo Donalda Trampa valdību, kas, kā tiek prognozēts, vairāk koncentrēsies uz ASV iekšpolitiku, nevis to, kā palīdzēt Ukrainai, tādējādi Eiropa varētu palikt vairāk viena ar tās problēmām.
Tramps mudinājis Eiropu vairāk ieguldīt savā drošībā
NATO ģenerālsekretārs Rute atgādināja, ka tieši Tramps iepriekšējās prezidentūras laikā bija tas, kurš mudināja NATO valstis ieguldīt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta savā aizsardzībā. Un tagad, arī pateicoties Trampam, summas ir būtiski pieaugušas. Tādēļ turpmāk kopā ar Trampu jādara vēl vairāk.
NATO ģenerālsekretārs arī norādīja uz bīstamību, ko ne tikai Eiropai, bet arī ASV var nest Krievija kā agresors, kas būtu iedrošināts ar panākumiem Ukrainā un turklāt turpinātu sadarboties ar Irānu, Ziemeļkoreju un Ķīnu.
"Tāpēc mums kolektīvi jāstrādā ne tikai ar Krievijas draudiem, bet arī ar faktu, ka šīs četras valstis sadarbojas. Un pavisam drīz mēs redzēsim, ka, pateicoties tam, ka Krievija sniedz savas jaunākās atziņas un tehnoloģijas ziemeļkorejiešiem, no šo jauno tehnoloģiju attīstīšanas ir apdraudētas arī Amerikas Savienotās Valstis," norādīja Rute.
Orbāns namatēva lomā
Sanāksme ir īpaša arī ar to, ka tā notiek Ungārijā.
Ungārija šobrīd ir ES prezidējošā valsts, bet tās premjera Viktora Orbāna attiecības ar Briseli jau gadiem ilgi bijušas ļoti saspīlētas.
Kā zināms, Ungārija arī ilgstoši bloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Līdz ar to šīs sanāksmes fons ir emocionāli nospriegotāks nekā citkārt.
Ungārija ir skeptiska arī pret Ukrainas uzņemšanu NATO, kas ir pirmais punkts Zelenska prezentētajā Ukrainas miera plānā. Zelenskis iepriekš ir kritizējis Ungārijas premjeru, piemēram, par viņa brauciena vizītē uz Maskavu. Un, kopš Krievija sāka pilna mēroga karu, šī ir Zelenska pirmā vizīte Ungārijā.
Zināms, ka Zelenskim trešdien bijusi telefonsaruna ar jaunievēlēto ASV prezidentu Trampu. Zelenskis to raksturojis kā lielisku, un abi vienojušies uzturēt ciešu dialogu un attīstīt divpusējo sadarbību.
Vasarā (pēc Orbāna vizītes Maskavā) Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija apsvēra, ka valstu vadītāju līmenī vispār boikotēs Ungārijā notiekošos Eiropas Savienības prezidentūras pasākumus un sūtīs uz tiem tikai ministrus. Taču šī sanāksme ir izņēmums, jo šeit pārstāvēt valstis var tikai valstu vadītāji.
Latvija gatava aizstāvēt gan savas, gan Ukrainas intereses
Budapeštā ieradusies arī Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Es šajā diskusijā piedalīšos un noteikti arī aizstāvēšu Ukrainas intereses, jo šis jautājums mums ir jātur gana karsts.
Tāpat arī Latvijas intereses šeit ir svarīgas – kā mēs varam sadarboties un uzrunāt arī tās pārējās valstis, kuras, iespējams, vēl ir zināmā mērā atkarīgas no Krievijas gāzes, enerģijas, un, pieņemsim, Latvija šobrīd iziet ļoti dārgu un sarežģītu ceļu. Bet mēs šo neatkarību veicinām un varam aicināt darīt arī pārējās valstis kaut ko līdzīgu," Latvijas Televīzijai stāsta Siliņa.
Apspriežamo jautājumu lokā ne tikai situācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos, bet arī migrācijas problēma. Par ASV vēlēšanu rezultātiem ES valstu līderi plašāk apspriedīsies ceturtdien vakarā notiekošajās darba vakariņās.
Makrons aicina eiropiešus pašiem uzņemties rūpes par savu drošību
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau izteicies, ka ES dalībvalstīm nevajadzētu diskutēt par to, cik labi vai slikti ir tas, ka Tramps atkal ievēlēts ASV prezidenta amatā, jo tā bija amerikāņu tautas izvēle un tās intereses Tramps arī pārstāvēs.
Tā vietā Eiropas valstīm ir jāuzdod sev jautājums, vai tās ir gatavas aizstāvēt eiropiešu intereses.
Makrons norāda, ka Eiropa nedrīkst mūžīgi deleģēt ASV rūpes par savu drošību.
"Un es uzskatu, ka ir svarīgi arī sūtīt signālu, ka tagad mēs esam drošības risinājumu piegādātāji. Un, pēc manām domām, pašlaik ir brīdis, kad mēs izlemjam rīkoties – aizstāvēt gan katrs savas nacionālās, gan Eiropas intereses. Ticēt savai suverenitātei, mūsu stratēģiskajai autonomijai un būtībā teikt: mēs negribam būt vienkārši klienti, negribam būt tirgus, kas deleģē savu ekonomiku, savas tehnoloģiskās izvēles un savu drošību citiem.
Mums vajadzētu pilnībā uzņemties kontroli par mieru uz mūsu zemes, par mūsu labklājību un demokrātijas modeli," uzsvēra Makrons.
