Šīs noklausīšanas daudzi sauc par vērienīgu eksāmenu. Trīs stundu garā procesa laikā kandidātam jāizklāsta savas prioritātes un jāatbild uz daudziem jautājumiem. Dombrovskis pirms mirkļa beidza savu ievadrunu un sākusies viņa iztaujāšana.
Eiropas ekonomikai jau tagad neklājas viegli un, protams, Dombrovska pārziņā nebūt nav vieglākais portfelis, gan jau pašreizējo ekonomikas problēmu dēļ, gan potenciālu problēmu dēļ nākotnē, tostarp saistībā ar ASV nākamā prezidenta Donalda Trampa administrāciju un attiecībām ar Ķīnu.
Būs jāatrod nauda arī Ukrainas atbalstam. Liels izaicinājums būs birokrātijas mazināšana. Un šeit, lai sasniegtu progresu, nāksies iesaistīt daudz citu komisāru. Tātad kopumā jāpanāk saskaņotāka ekonomikas politika, jāceļ konkurētspēja un jāmazina administratīvais slogs.
Nemēģina iedzīt stūrī
Par procesu runājot, pēc kandidātu izjautāšanas deputāti lemj, vai apstiprināt kandidātu, nosūtīt papildu jautājumus, vai arī pieprasīt atkārtotu noklaušināšanu. Protams, kandidāts var arī tikt noraidīts, taču ir ļoti maz ticams, ka tas Dombrovska gadījumā notiks un, iespējams, jau šovakar viņš tiks apstiprināts.
Dombrovskis būs atbildīgs par ekonomiku – tā ir joma, ko viņš labi pārzina un kurā ir ilgi strādājis arī iepriekšējā mandāta laikā. Tāpēc deputāti nemēģināja viņu kaut kā "iedzīt stūrī". Un no Dombrovska netiek arī gaidīti asi izteikumi, kas, piemēram, joprojām rada problēmas Ungārijas komisāram, kurš eiroparlamentāriešus reiz nosauca par "idiotiem" un kuram izvaicāšanā neklājās viegli.
Dombrovskis ceturtdien savu uzstāšanos uzsāka latviski.
"Tiem deputātiem, ar kuriem man vēl man nav bijis tas gods personīgi iepazīties, vēlos teikt, ka mana personīgā pieredze ir cieši saistīta ar Eiropu. Es piedzimu un uzaugu aiz "dzelzs priekškara", Padomju Savienības okupētajā Latvijā. Man šodien nebūtu iespēja būt šeit, Eiropas Parlamentā, ja Latvija nebūtu atguvusi savu valstisko neatkarību un ja nebūtu notikusi Eiropas atkalapvienošanās."
Birokrātiju jāmazina visiem
Interesantākā daļa no Dombrovska pienākumu portfeļa ir cīņa ar birokrātijas samazināšanu. Dombrovskis deputātiem skaidroja, ka viņš to neplāno darīt viens pats, tas būs jādara visiem komisāriem katram savā jomā un viņš to koordinēs.
"Pārmērīgai birokrātijai, neatkarīgi no tā, vai tā izriet no Eiropas vai dalībvalstu noteikumiem, ir ļoti ievērojamas ekonomiskās un sociālās sekas. Tā bremzē investīcijas, mazina produktivitāti un samazina Eiropas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas un talantus. Tātad tas ir jāmaina. Mums ir vajadzīgi vienkāršāki noteikumi, kurus ir vieglāk īstenot."
EK prezidente Urzula fon der Leiena ir izvirzījusi vienkāršošanu jeb birokrātijas mazināšanu par vienu no savām galvenajām prioritātēm šajā parlamentārajā ciklā, solot par 25% samazināt normatīvo slogu ES uzņēmumiem un par 35% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas tagad būs Dombrovska uzdevums. Dombrovskis gan uzsvēra, ka vienkāršošana nenozīmē regulējuma atcelšanu – tas nenozīmē, ka tiks mazināti sociālie vai vides standarti.
"Tas skar jautājumus attiecībā uz ilgtspējas informācijas prasībām, attiecībā uz datu aizsardzības normatīviem, arī tiek pieminēta birokrātija saistībā ar ES fondu, tai skaitā ekonomikas atveseļošanas un noturības instrumenta apguvi, lauksaimniecības jomas.
Tas ir diezgan plašs jomu skaits, un tuvāko mēnešu laikā jaunā EK nāks klajā jau ar plašāku redzējumu, kā konkrēti šis darbs tiks veikts," stāsta Dombrovskis.
Taču, kā atzina viens no Briselē strādājošiem žurnālistiem - ja esat birokrāts, kas ir atbildīgs par birokrātijas samazināšanu un līdz ar to arī Briseles varas samazināšanu, tas ne vienmēr padarīs jūs ļoti populāru.
Eiropas Parlamenta balsojums par visu jauno Komisijas sastāvu varētu notikt 27. novembrī, un decembra sākumā jaunajiem komisāriem sāksies piecu gadu pilnvaru termiņš.
Arī līdzšinējā Eiropas Komisijas (EK) sastāvā Dombrovskis bija atbildīgs par ekonomikas jomu, bet vienlaikus viņš bija arī viens no Eiropas Komisijas viceprezidentiem jeb Urzulas fon der Leienas vietniekiem. Formāli Dombrovskis turpmāk būs zemākā amatā, lai gan iepriekš izskanēja runas, ka viņš varētu saglabāt EK prezidentes izpildvietnieka titulu.
Jau ziņots, ka septembra vidū EK prezidente Urzula fon der Leiena otrdien nosauca iespējamo amatu sadalījumu nākamajā EK sastāvā. Ekonomikas jomu savā pārziņā gribēja iegūt ļoti daudzas ES valstis.
"Vispieprasītākais portfelis, es teiktu, ka ap 20 dalībvalstu ir izteikušas vēlmi to iegūt. Bet mums nav 20 spēcīgu ekonomikas portfeļu, tādēļ man bija jārunā ar dalībvalstīm un jāskatās uz kandidātu kompetenci, lai atrastu piemērotāko risinājumu," teica fon der Leiena.
Līdz šim ir iztaujāti teju visi komisāra amata kandidāti, un nākamnedēļ tiks uzklausīti seši Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas izvirzītie kandidāti priekšsēdētājas izpildvietnieku posteņiem.
Pirms šiem eksāmeniem pastāvēja bažas, ka atsevišķu kandidātu virzība, piemēram, no Maltas un Ungārijas, varētu tikt vai nu novilcināta vai arī noraidīta, lūdzot dalībvalsti piedāvāt citu kandidātu.
Bet viss ir pagājis bez aizķeršanās. Un, cik dzirdams no sarunām Briselē, tad iemesli šādai kopumā raitai apstiprināšanai varētu būt vienkārši politiķu nevēlēšanās ieslīgt šajā procesā, kā arī tas, ka Baltajā namā nākamos četrus gadus sēdēs Donalds Tramps, līdz ar to būtu vēlams, lai jaunā komisija nesāk darbu novēloti.
Aizsardzības jomai pievērsta liela uzmanība
Liela uzmanība trešdien tika pievērsta komisāra kandidātam no Lietuvas. Nākamajā Komisijā pirmo reizi ir izveidots aizsardzības komisāra postenis, kuru ieņems kādreizējais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.
Laikā, kad Ukrainā notiek karš un Eiropai jādomā par palīdzību Kijivai un arī savu drošību un militāro kapacitāti, Kubiļum priekšā ir ne mazums izaicinājumu.
"Mēs saskaramies ar eksistenciāliem un jauniem draudiem, tostarp konvencionālu karu, kiberkaru, hibrīduzbrukumiem un kosmosa militarizāciju.
Jaunākie izlūkošanas novērtējumi liecina, ka Krievija līdz šīs desmitgades beigām var pārbaudīt Eiropas Savienības apņēmību NATO jautājumā. Tāpēc mums steidzami jāpastiprina Eiropas Savienības gatavība iespējamai militārai agresijai," sacīja Kubiļus.
Kritiķiem viņš uzsvēra, ka Eiropai ir nepieciešama aizsardzības jomas attīstīšana un kapacitātes stiprināšana, nevis lai karotu, bet lai aizsargātos.
Kubiļus uzsvēra, ka Krievija nākamgad militārajām vajadzībām atvēlēs vairāk nekā visas 27 dalībvalstis kopā, tādēļ jācīnās ar nepietiekamo finansējumu aizsardzībai blokā un skaidrs, ka naudas vajadzēs daudz.
Ja visas dalībvalstis atvēlētu 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, tie jau būtu papildus 60 miljardi eiro gadā. Un būtiski ir naudu tērēt Eiropā. Taču ne tikai naudas daudzumam ir nozīme. Kā izteicās Kubiļus – jātērē vairāk, jātērē labāk, jātērē kopā un eiropeiskā veidā.
Un mācīties varot, piemēram, no tās pašas Ukrainas – proti, varam ražot Ukrainā, kur ir mazākas ražošanas izmaksas.
Visbeidzot, saistībā ar jauno ASV administrāciju Kubiļus uzskata, ka Briselei jābūt labām attiecībām ar ASV neatkarīgi no tā, kurš ir prezidents, un pāri visam – Eiropai ir jāuzņemas atbildība aizstāvēt pašai savu kontinentu neatkarīgi no procesiem ASV.
