Pēc aģentūras "Associated Press" aplēsēm, republikānis Tramps ir ieguvis 295 elektoru balsis, bet demokrātei Kamalai Harisai ir 226. Aģentūra nav pasludinājusi vēlēšanu uzvarētāju Nevadā un Arizonā, taču pēc vairuma balsu saskaitīšanas abās pavalstīs vadībā ir Tramps.
Citiem plašsaziņas līdzekļiem atšķiras aplēses par gūtajām elektoru balsīm, taču nav šaubu par to, ka šajās vēlēšanās Tramps būs guvis uzvaru gan pēc iegūto elektoru, gan arī nobalsojušo vēlētāju skaita.
Šobrīd zināms, ka par Trampu nobalsoja teju 73 miljoni vēlētāju – un tas ir apmēram par 5 miljoniem vairāk nekā Harisai.
Skaidrs, ka līdzšinējie rezultāti demokrātiem nav iepriecinoši. Kā sagaidāms, zaudētāju pusē ir vērojama vilšanās, dusmas un sākušies vainīgo meklējumi.
Izdevums "The Hill" vēstīja, ka demokrātu kritika lielākoties neesot vērsta Kamalas Harisas virzienā, toties daļai ir pārdomas par viņas cīņubiedra, Minesotas gubernatora Tima Volza izvēli viceprezidenta kandidāta amatā. Tāpat pārdomas ir par to, cik spēcīgs bija Harisas kampaņas vēstījums par ekonomiku, kampaņas pasūtīto aptauju datiem, kā arī to, ka kampaņa palaida garām pieaugošo tendenci spāniski runājošajiem vēlētājiem atbalstīt Trampu.
Tikmēr raidsabiedrība NBC ziņoja, ka daļa partijas biedru iestājas par nostājas maiņu imigrācijas jautājumos, aicinot stingrāk kontrolēt situāciju uz valsts robežas. Vēl daļa partijas biedru uzskata, ka ir jānomaina līdzšinējo kampaņu vadībā esošie stratēģi.
Mediji arī vēstīja par to, ka daļa Harisas sabiedroto par partijas sniegumu vēlēšanās vaino prezidentu Džo Baidenu.
ASV prezidenta vēlēšanas var uztvert arī kā referendumu par līdzšinējās valdības īstenoto kursu, un ar 40% atbalstu Baidena valdībai bija par maz.
Amerikāņi atceras, ka Trampa valdīšanas laikā ASV ekonomikai klājies labāk. Un tas viņiem bija svarīgāk nekā bažas par demokrātijas nākotni vai abortu jautājums.
Tikmēr demokrātu kongresmenis Džeimss Klaibērns intervijā telekanālam MSNBC pauda, ka partija tuvāko gadu laikā ir gatava strādāt opozīcijā, vienlaikus atzīstot, ka bija problēmas ar vēlētāju uzrunāšanu.
"Ja viņa [Trampa] darba kārtība līdzināsies tam, kas izskanēja viņa kampaņā, mums ir jābūt ļoti aktīviem – ne tikai kā lojālai opozīcijai, bet arī izstrādājot alternatīvas viņa ierosinājumiem. Un patiešām apvienojot valsti ap šīm alternatīvām," sacīja Klaibērns. "Daļa no grūtībām, kas mums bija šajā kampaņā, ir tā, ka daudzas lietas, ko cilvēki piedēvēja Donaldam Trampam, patiesībā bija Džo Baidena nopelns. Un es nedomāju, ka demokrāti paveica pietiekami labu darbu, lai to pasniegtu vēlētājiem."
Skaidrs, ka demokrātu aprindās vismaz kādu laiku turpināsies diskusijas par partijas nākotni un to, kā atgūt amerikāņu uzticību.
Demokrāti secina, ka jāsāk gatavoties Kongresa vēlēšanām pēc diviem gadiem.
Savukārt pēc republikāņu teiktā var secināt, ka Trampa prezidentūras otrā termiņa sākumposmā dominējošie būs tieši iekšpolitiskie jautājumi.
Kā intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons, jau pirmajā dienā gaidāms, ka Tramps nāks klajā ar rīkojumu par kārtību uz valsts robežas. Politiķis intervijā arī pauda, ka ir nepieciešama visaptveroša imigrācijas politikas reforma.
Kas attiecas uz pārējām jomām, tad varētu sagaidīt pasākumus, kas saistīti ar ekonomiskās situācijas uzlabošanu, kā arī izmaiņām enerģētikas politikā.
Runājot par amatu aizpildīšanu nākamajā administrācijā, divi avoti raidsabiedrībai NBC pavēstīja, ka Tramps kandidātu izvēlē dos priekšroku cilvēkiem bez līdzšinējās pieredzes valsts pārvaldē.
Skaidrs, ka Trampa komandā būs vairāk viņam pilnībā lojālu cilvēku.
Iespējams, ka republikāņi, Trampa atbalstītāji, varētu ņemt vērā bijušās Republikāņu nacionālās komitejas vadītājas Ronnas Makdenielas pausto telekanālam "NewsNation", ka nākotnē par normu partijai ir jākļūst iepriekšējai balsu nodošanai.
Tā kā nav šaubu, ka tuvākie gadi arī paies mūžīgajā partiju cīņā par vēlētāju balsīm uz kārtējām Kongresa vai prezidenta vēlēšanām.
Esošais prezidents Džo Baidens plāno uzrunāt amerikāņus ceturtdienas vakarā pēc Latvijas laika, un noteikti gaidāms arī viņa viedoklis par aizvadīto balsojumu.
Trampa uzvara arīdzan izraisījusi dažādu reakciju Eiropas valstīs, kas apzinās, ka turpmākos četrus gadus nāksies sadarboties ar Trampa valdību. Piemēram, Itālija cer uz labām attiecībām ar Vašingtonu, jo premjere Džordžija Meloni nereti slavējusi Trampu.
Polijā pie varas pašlaik ir kreisi centriskā valdība, taču arī Polijai attiecības ar ASV būs ļoti svarīgas, jo Polijā ir izvietots ASV karaspēks.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
