Jaunā palīdzība sniegs Ukrainai papildu iespējas nodrošināt tūlītējās vajadzības kaujaslaukā, norādīja Pentagons.
Jaunajā palīdzības paketē iekļautas raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām HAWK, zenītraķetes "Stinger" un munīcija reaktīvajām artilērijas sistēmām HIMARS. Ukraiņi jaunās palīdzības ietvaros saņems arī 155 milimetru haubices, 155 milimetru un 105 milimetru artilērijas munīciju un 81 milimetra mīnmetējus.
Uz Ukrainu ceļos arī bruņutransportieri M113, piekabes smagā aprīkojuma pārvadāšanai, kā arī piekrastes un upju patruļlaivas. Palīdzības paketē iekļauti arī prettanku raķešu kompleksi TOW, prettanku kompleksi "Javelin" un AT-4, kājnieku ieroču munīcija un granātas, detonācijas munīcija, nakts redzamības ierīces, rezerves daļas, tehniskās apkopes un citas palīgierīces.
Baidens Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim par jaunu palīdzības paketi Ukrainai 225 miljonu dolāru apmērā pavēstīja piektdien sarunu gaitā Parīzē.
Tikmēr Krievijas spēki izmanto šībrīža Ukrainas munīcijas trūkumu. Pēdējo dienu laikā Krievijas spēki nedaudz pavirzījušies uz priekšu vairākos frontes sektoros – Harkivas apgabalā esošajā Vovčanskā un Kupjanskā, kā arī vairākās vietās Doneckas apgabalā, ziņo ASV Kara studiju institūts.
Analītiķu ieskatā, ienaidnieks cenšas panākt taktiskus un operacionālus ieguvumus, pirms ASV militārā palīdzība fronti sasniedz tādā daudzumā, kas būtiski ietekmētu Ukrainas kaujasspējas.
Fronti Harkivas apgabalā jau ir sasniegusi daļa rietumvalstu piegādātās artilērijas munīcijas, taču vēl ne tādā apjomā, lai varētu izaicināt Krievijas resursu pārsvaru. Pēc Ukrainas karavīru teiktā, šobrīd artilērijas attiecība starp Krievijas un Ukrainas spēkiem ir pieci pret viens.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
