Šajā pirmsvēlēšanu nedēļā Kremļa kūrētajos medijos var novērot izteiktu tendenci pārpublicēt tikai tādus Eiropas Parlamenta kandidātu izteikumus, kuros ir jaušama Kremlim izdevīga attieksme, it īpaši par tēmām, kas tieši vai pastarpināti skar karu Ukrainā.
Šo propagandas metodi sauc par informācijas selekciju jeb filtrēšanu. Tas nozīmē, ka Kremļa mediji rūpīgi atlasa un publicē tikai tādas ziņas, kas apstiprina Maskavas nostāju, taču pilnībā noklusē pretējo viedokli.
Novērojumi liecina, ka visbiežāk rakstos parādās partijas, kas iestājas pret militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai un vienlaikus aicina koncentrēties uz pašmāju jautājumiem. Tās ir savstarpēji saistītas idejas, jo mudina beigt uztraukties par citiem un tā vietā domāt pašiem par sevi, tādējādi radot iespaidu, ka palīdzība Ukrainai un Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju labklājība nav savienojami jēdzieni.
Ne visai pārsteidzoši, ka Krievijas medijos visbiežāk parādās Ungārijas valdošās partijas "Fidesz" pārstāvji, kas ir Krievijas tuvākie sabiedrotie Eiropas Savienībā. Jāatgādina, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir šīs partijas līderis, un viņa vārds ir diezgan bieži izskanējis arī EP priekšvēlēšanu aģitācijā Latvijā.
Piemēram, Kremļa ziņu portāls RIA vēstīja, ka Orbāns palīdzības sniegšanu Ukrainai dēvē par "Briseles militāro psihozi". Viņa partijas biedrs, ārlietu ministrs Pēters Sījārto šajās vēlēšanās aicina sabiedrību apturēt kursu, kas ved pretī Trešajam pasaules karam. Baltkrievijas televīzijā viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības stratēģija karā Ukrainā ir izgāzusies, bet Eiropas politiķi to spītīgi nevēloties atzīt, jo baidoties no atbildības.
Šāda retorika ir izdevīga Krievijai, jo rada neuzticību Eiropas Savienības esošajai politiskajai kārtībai, tādējādi vājinot tās iekšējo vienotību un spēju rīkoties saskaņoti. Tas var veicināt radikālas izmaiņas, kas var būt labvēlīgas noteiktiem politiskiem spēkiem un tādiem ārējiem spēlētājiem kā Krievija.
"RIA" un "Sputnik" portāli arī ziņo par līdzīgiem izteikumiem, piemēram, no Eiroparlamenta kandidātiem, kas pārstāv Slovākijas valdošo partiju "Virziens – sociāldemokrātija" (Smer-SD) un eiroskeptisko Francijas "Patriotu" partiju.
Šīs partijas apgalvo, ka Eiropas Savienība ir pārāk iegrimusi Ukrainas problēmās un tādējādi atstājusi novārtā savu iedzīvotāju intereses. Respektīvi, sludinot, ka "Briselei" mēs nemaz nerūpam.
Prokrievisko politiķu izteikumos "Brisele" bieži tiek izmantots kā attālināts jēdziens, vedinot domāt, ka Eiropas Savienības lēmumi tiek pieņemti kaut kur tālu, ārpus cilvēku tiešas ietekmes.
Šāda retorika sabiedrībā pastiprina bezpalīdzības un atsvešinātības sajūtu – ja cilvēki tāpat neko nevar ietekmēt, tad kāda jēga balsot?
Arī Latvijas gadījumā, saskaņā ar SKDS datiem, kas tika publicēti aprīlī, vairākums no tiem, kas negrasās balsot, kā iemeslu minēja to, ka viņi gluži vienkārši neredz tam jēgu, un 10,5% uzskatīja, ka viņu balss tāpat neko neietekmētu.
Ņemot to vērā, atsvešinātās Briseles retorika šķiet ačgārns gājiens, jo arī partijām, kas izplata tādus vēstījumus, taču ir nepieciešamas vēlētāju balsis! Realitātē tas tiek darīts vairāku stratēģisku iemeslu dēļ, it īpaši savienojumā ar militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Šādi izteikumi liek domāt, ka pašreizējie Eiropas Parlamenta pārstāvji ir atrauti no realitātes, no cilvēku vēlmēm un vajadzībām, jo viņu prioritāte ir ārējs konflikts.
Izceļot viņu nekompetenci, gļēvulību un vienaldzību, kandidāti var piesaistīt cilvēkus, kuri it kā parasti nepiedalītos politiskajos procesos, bet tomēr ir gana neapmierināti, lai tiktu pārliecināti balsot, ja tas palīdz "gāzt" esošo varu. Šāda retorika arī pastiprina sajūtu, ka pastāv kaut kāds "mēs pret viņiem" (mēs pret Briseli, mēs pret valdību, mēs pret sistēmu u.tml.) dalījums. Tas veicina sabiedrības šķelšanos un piesaista radikāli noskaņotus vēlētājus.
Turklāt tas parasti iet roku rokā ar apgalvojumiem, ka viņi ir vienīgie kandidāti, kas spēj mainīt esošo politisko klimatu.
Šie potenciālie pārstāvji pozicionē sevi esam "tuvāk tautai" atšķirībā no tiem, kas pašreiz sēž Briselē, un sola, ka viņi atgriezīs politiku atpakaļ "pie cilvēkiem".
Jāmin arī, ka šāda retorika piedāvā vienkāršotas un bieži vien nereālistiskas alternatīvas, kas var šķist pievilcīgas tiem, kuri ir vīlušies esošajā sistēmā, lai gan patiesībā situācija var būt daudz sarežģītāka un prasīt niansētākus risinājumus. Tāpēc cilvēkiem būtu kritiski jāizvērtē politiķu solījumi rast vienkāršus risinājumus daudzslāņainām problēmām.
