Turcija ir pieprasījusi šo izdošanu, izvirzot to kā nosacījumu Zviedrijas uzņemšanas NATO ratificēšanai.
Augstākās tiesas lēmums nozīmē, ka Zviedrijas valdība tagad var izlemt, vai izdot šo vīrieti, ziņoja laikraksts "Aftonbladet". Laikraksts piebilda, ka viņš būtu pirmais PKK atbalstītājs, kuru Zviedrija izdevusi Turcijai.
Zviedrijas valdība pieņem galīgo lēmumu par izdošanas pieprasījumu, bet nevar to apmierināt, ja šo pieprasījumu noraida Augstākā tiesa.
"Aftonbladet" ziņoja, ka Augstākā tiesa panākusi šo lēmumu pagājušajā nedēļā. Abas valstis gatavojas apspriest Zviedrijas pieteikuma uzņemšanai NATO ratifikācijas jautājumu pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tika pārvēlēts un inaugurēts uz vēl pieciem gadiem prezidenta amatā.
35 gadus vecajam vīrietim, kura vārdu "Aftonbladet" nenosauca, 2014. gadā tika piespriests četru gadu un septiņu mēnešu cietumsods Turcijā par marihuānas maisa pārvadāšanu. Viņš tika atbrīvots pret drošības naudu un pārcēlās uz Zviedriju, bet pērn augustā tika aizturēts pēc Turcijas prokuroru pieprasījuma, kuri vēlas, lai viņš izciestu atlikušo cietumsoda daļu.
Vīrietis apgalvo, ka īstais iemesls, kāpēc Turcijas varas iestādes viņu meklē, ir viņa dalība prokurdiskajā Tautas demokrātiskajā partijā (HDP) un izrādītais atbalsts PKK.
Augstākā tiesa savā lēmumā atzīmēja, ka ir jautājusi Turcijas prokuroram, vai šis vīrietis ir pakļauts izmeklēšanai vai apsūdzēts par "teroristu organizācijas propagandēšanu" vai "Turcijas prezidenta apvainošanu", un prokurors to noliedzis.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas dalības NATO pieteikumu.
Erdogans līdz šim ir bloķējis Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot šai valstij patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, sevišķi PKK biedriem.
