Uz katastrofas skarto reģionu devušies dažādu dienestu speciālisti, kas mēģina gan palīdzēt iedzīvotājiem, gan pēc iespējas mazināt riskus, kas šobrīd izveidojušies milzīgo applūdušo teritoriju dēļ. Hersonas apgabala padomes vadītāja pirmais vietnieks Jurijs Soboļevskis uzsver, ka visa Ukraina šobrīd ir kopā ar hersoniešiem, lai palīdzētu viņiem.

Sevišķi smaga situācija ir Krievijas okupētajos rajonos

Kopumā trešdien uz rīta pusi palīdzība bija sniegta vairāk nekā 1400 cilvēkiem, no kuriem daļa pēc pārvešanas paliek Hersonā, daļa dodas tālāk uz drošākām vietām. Evakuācija joprojām turpinās, lai arī lūgumi pēc palīdzības sāk sarukt.

Pašreizējās aplēses liecina, ka applūduši vismaz 24 ciemi, bet kopumā plūdiem pakļautas varētu būt aptuveni 80 apdzīvotas vietas, kur mituši ap 40 000 cilvēku. Liela problēma ir, ka liela daļa no applūstošās teritorijas atrodas Krievijas spēku okupētajā Ukrainas daļā, kur, vismaz kā stāsta hersonieši, tur dzīvojošie iedzīvotāji nokļuvuši ārkārtīgi sarežģītos apstākļos.

Soboļevskis vēsta, ka Krievijas armijas pārstāvji likuši šķēršļus palīdzības sniegšanai applūdušo Dņepras upes kreisā krasta ciemu iedzīvotājiem.

"Viņi liedza strādāt brīvprātīgajiem, kas tur vēl bija, un cilvēkiem, kas gribēja palīdzēt saviem kaimiņiem. Mūsu rīcībā ir informācija, ka situācija ir ļoti smaga – no Krievijas militārpersonu puses bija mēģinājumi izspiest naudu par to, lai cilvēki ar laivām drīkstētu doties palīdzēt applūdušo namu iemītniekiem un nocelt cilvēkus no jumtiem.

Diemžēl situācija tur ir ļoti smaga, un, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem, šobrīd ir pieņemts lēmums iesaistīt starptautiskās organizācijas, lai tās izdarītu spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai tā atļautu tur darboties starptautiskajām organizācijām, kas varētu palīdzēt šiem cilvēkiem."

Trūkst dzeramā ūdens

Dņepras upes kreisais krasts atrodas Krievijas armijas kontrolē. Par sarežģīto situāciju Oleški ciemā un citviet ziņo arī virkne mediju, kuriem bijusi iespēja sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem.

Situācija ir ļoti sarežģīta, un veidojas tāda kā humānā krīze, bet visi dienesti darot visu iespējamo, lai palīdzētu. Sāk trūkt dzeramā ūdens, bet šobrīd lielu atbalstu sniedz apkārtējie apgabali un visas vajadzības tiekot risinātas.

Pašlaik arī nav skaidrs, cik ilgi šī krīzes situācija turpināsies un kāda aina pavērsies pēc tam, kad ūdens no dambja aizsprosta būs aizplūdis un līmenis izlīdzinājies.

Plūdi atnesuši līdzi mīnas

Soboļevskis sacīja, ka labvēlīga scenārija gadījumā neviena vieta nepaliks pilnībā applūdusi, taču jau tagad ir skaidrs, ka sekas ir milzīgas. HES ūdenskrātuve caur kanāliem nodrošināja ūdens padevi milzīgām platībām, kam tagad draud sausums, savukārt applūdušas ir lielas teritorijas, tajā skaitā vairāki dabas parki, nemaz nerunājot par cilvēku mājām un ciemiem nodarītajiem postījumiem.

Milzīgas problēmas arī sagādā vides piesārņojums, dažādām vielām nonākot ūdenī, tāpat plūdi varētu būt pārvietojuši milzīgu skaitu sprādzienbīstamu priekšmetu.

Pie frontes līnijas ļoti plašas teritorijas bija mīnētas, un jau šobrīd Hersonā ieradušās papildu speciālistu vienības, kas strādā, lai neitralizētu spridzekļus.

Ļoti liela neskaidrība ir arī ar to, kā applūdušās teritorijas ietekmēs gruntsūdeņu līmeni visā apkaimē, līdz ar to ļoti iespējams, ka varētu veidoties lielas problēmas ar dzeramā ūdens pieejamību plašā apkaimē.

Latvijas Ārlietu ministrija gatavo rīkojuma projektu par 200 000 eiro piešķiršanu Ukrainai plūdu seku likvidēšanai. Tā tviterī informē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt Rīgas dome lems par 300 000 eiro piešķiršanu.

KONTEKSTS:

6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.

Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.