Viņš norādīja, ka tas ir būtisks priekšnoteikums, lai Kosova nākotnē varētu pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.
Pārsvarā serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos pieaugusi spriedze pēc tam, kad aprīlī notikušajās pašvaldību vēlēšanās varu ieguva albāņu politiķi, jo vietējie serbi balsojumu boikotēja.
Eskobars aicināja Kosovas valdību atcelt no amata jaunieceltos pašvaldību vadītājus, lai mazinātu saspīlējumu serbu apdzīvotajos reģionos, bet vēlāk sarīkot jaunas vēlēšanas, kurās piedalītos arī vietējie serbi.
Kosovas prezidente Vjosa Osmani paziņojusi, ka pārsvarā serbu apdzīvotajās pašvaldībās jaunas vēlēšanas varēs ierosināt tad, ja valdībai tiks iesniegta vismaz 20% vēlētāju parakstīta petīcija.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
