Šobrīd tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēnešiem netiek atstātas pozīcijas un ienaidnieks netiek padzīts no ukraiņu zemes – trūkst, ar ko karot.
Sarmīti Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" sazvanīja pēc nakts dežūras.
"Lieldienas, jā, bet karavīri iet bojā. Tikko esmu no dežūras, pagājušajā reizē bija daudzi smagi ievainoti. Un zaudējumi ir abās pusēs. Šis ir smags laiks. Lieldienu mistērija. Noslēpums. Mums ir mistērija – mēs gaidām ieročus, lai būtu pretuzbrukumi. Esam jau mēnešiem uz vietas, muļļājamies, bet cilvēki iet bojā," viņa sacīja.
Atgriezusies kā rotas galvenā kaujas mediķe, Sarmīte turpina ārstēties, jo piedzīvoja sprādzienu. "Bija ne tikai kontūzija, bet arī smadzeņu satricinājums. Divas nedēļas staigāju, gar sienām turoties. Vēl joprojām lietoju zāles. 30. decembris, nav tik sen. Es pati izpildu ārsta pavēles," viņa skaidroja.
Sarmītei ir arī grāds teoloģijā un maģistrantūrā viņa mācās vēsturi.
"Man kristietība ir nevis uz papīra, bet dzīva. Man ir interesanti skatīties, kā latvji skatās uz Lieldienām. Skatīties, kur pagāniskais savijies ar kristietību. Mēs ripinām olas un šūpojamies. Un pasakāmies Dievam par šūpolēm un olām. Es uz to skatos ar veselīgu humoru," smejoties sacīja Sarmīte.
Frontē svētkus nesvin.
"Es nejūtu. Es priecājos par katru dienu, kas ir sagaidīta un pavadīta. Esam frontē, dzirdam izejošos šāviņus un pienākošos. Bet mēs, mediķi, esam drošā vietā," viņa teica.
Sarmīte atzīta par "Gada cilvēku medicīnā" un šī balva viņu gaida mājās. Tāpat kā mēs visi.
