Pirmais ar uzvaru Trampu apsveicis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Platformā "X" ilggadējais Ungārijas valdības vadītājs to raksturoja kā lielāko atgriešanos ASV politiskajā vēsturē. Līdzīgi izteicies Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš to arī raksturojis kā lielāko atgriešanos vēsturē.
Starp Trampa sveicējiem ir minams arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kurš uzsvēra, ka Trampa vadībai būs liela nozīme, lai saglabātu aliansi spēcīgu. Jāatgādina, ka Tramps savulaik bija draudējis, ka ASV izstāsies no NATO, ja dalībvalstis aizsardzībai neatvēlēs noteiktu izdevumu līmeni.
Savā apsveikumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka novērtē prezidenta Trampa pieeju "miers caur spēku" starptautiskajās attiecībās. Zelenskis atzīmēja, ka tieši šis princips var praktiski pietuvināt taisnīgu mieru Ukrainā.
Jāatgādina, ka, piemēram, attiecībā uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu Tramps solījis to "izbeigt ātri". No Trampa arī izskanējis, ka viņš Krievijas sākto karu pret Ukrainu spētu pārtraukt 24 stundu laikā, tomēr par konkrētiem risinājumiem un noteikumiem šajā sakarā nav izpaudies. Tramps līdz šim vilcinājies paust atbalstu Ukrainas uzvarai karā pret agresorvalsti Krieviju.
Trampu ir apsveikušas arī Latvijas augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis gatavību stiprināt Latvijas un ASV divpusējās attiecības un transatlantisko sadarbību. "Eiropai ir vajadzīgas spēcīgas ASV, un ASV ir vajadzīga spēcīga Eiropa," tā platformā "X" rakstīja Rinkēvičs. Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sociālajos medijos rakstīja, ka Latvija paļaujas uz spēcīgu ASV vadību pasaulē.
Lai arī Trampa sveicēju vidū ir arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Francijas valdības pārstāve Moda Brežona trešdien intervijā radiostacijai "RTL", uzsverot, ka vēl ir jāsagaida gala rezultāts, pauda viedokli, ka nevajag jautāt, ko darīs Savienotās Valstis, bet ko spēj darīt Eiropa. Viņa uzsvēra, ka Eiropai vajag uzņemties atbildību par savu likteni vairākās jomās, to vidū aizsardzībā, izmešu mazināšanā un reindustrializācijā.
Tikmēr Krievijas reakcija uz Trampa uzvaru atšķiras konkrētu amatpersonu paustajā.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, reaģējot uz trešdienas rīta Trampa uzrunu, kurā viņš sevi pasludināja par nākamo ASV prezidentu un solīja strādāt pie karu apturēšanas, teica, ka ASV vajadzētu atrisināt pašiem savas iekšējās problēmas.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka balsojuma iznākums ir ASV iekšējā lieta un ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins ir gatavs dialogam ar Vašingtonu. Bet Krievijas politiķu līdz šim pausto optimistisko reakciju Peskovs skaidroja ar Trampa centieniem nodrošināt mieru pasaulē.
Uzrunātie rīdzinieki – gan vīlušies, gan vienaldzīgi
Savukārt daļa Rīgas ielās uzrunāto iedzīvotāju Latvijas Radio atzina, ka ir vīlušies par Trampa uzvaru, daļa tam būtisku uzmanību nepievērš un pieņem, ka tā ir ASV pilsoņu demokrātiska izvēle.
Latvijas Radio uzrunātie cilvēki sacīja:
"Izskatās, ka Tramps uzvarēs, nu, forši tas nav, bet, ko var darīt, tā ir amerikāņu izvēle. Nu, viņš tomēr tāds diezgan jokains. Īstenībā kādreiz republikāņi man šķita pieņemamāki nekā demokrāti, bet viņš jau ir populists. Tur nekas cits vairs īsti nav palicis, kā tas bija 10 vai 20 gadus atpakaļ, Reigana laikā."
"Diezgan bēdīgi. Mani satrauc drošība, drošības politika, NATO, Trampa atbalsts NATO vai tāda neesamība."
"Es nezinu. Man liekas, ka tā ir Amerikas lieta. Mani tas tik ļoti varbūt neskar. Protams, ka globālā politika, ārpolitika arī ir svarīga, bet es baigi nebaidos, nav par ko satraukties, manuprāt, dzīvosim, redzēsim."
"Šobrīd mums nevajadzētu pāragri uztraukties par lietām, jo, protams, ir kaut kas potenciāli, kas varētu mums pavērsties par labu, kaut kas potenciāli par sliktu. Protams, visus uztrauc Ukrainas jautājums un Trampa viedoklis tajā. Jā, mums ir jāskatās, vēl ir divi mēneši ar esošo prezidentu, un vēl daudz kas var notikt."
"Man neitrālas sajūtas par to. Man jau labāk varbūt patiktu Kamala Harisa, bet nezinu, kā tieši tas ietekmēs mūs šeit."
ASV iedzīvotāju viedokli Vašingtonā uzklausīja arī Latvijas Televīzijas filmēšanas komanda.
"Es neesmu priecīga par iznākumu, kā lielākā daļa no Vašingtonas iedzīvotāju, es balsoju par demokrātiem. Taču es dzīvoju te no 2006. gada un esmu sapratusi, ka mēs varam sastrādāties ar ikvienu administrāciju," sacīja Britnija.
"Šīs vēlēšanas būtībā ir svarīgākas pasaulei. Tramps ir liels, liels uzvarētājs. Man liekas, ka bija slikti tas, ko Kamala Harisa teica par abortiem. Un šajā strīdā uzvarētāja būs ekonomika," tikmēr uzskata Lenins.
"Vienkārši drausmīgi. Iznākums, ko neviens negribēja. Bet neko nevar darīt, tas ir jāpieņem un ir jāiet uz priekšu," savukārt pauda Korāns.
Trampa otrā prezidentūra Eiropai nesīs ekonomiskas problēmas
Tramps kampaņas laikā ir iezīmējis plānotos darbus un nav pamata uzskatīt, ka tā ir tikai tukša runāšana, kā daļa, iespējams, domāja pirms 8 gadiem, kad viņš pirmo reizi kļuva par ASV prezidentu. Eiropas politikas veidotāji ir vairākus mēnešus tam gatavojušies, bet kā viss notiks – protams, nav paredzams.
Nākamais ASV prezidents ir izteicies, ka varētu uzreiz "izbeigt" Krievijas karu Ukrainā. Tramps ir solījis pārtraukt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un draudēja atsaukt ASV atbalstu NATO sabiedrotajiem, kuri netērē pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.
"Politiski viņš darīs to, ko solīja kampaņā. Viņš mēģinās ietekmēt Kijivu, viņš runās ar Vladimiru Putinu – arī bez ukraiņu klātbūtnes. Un tad viņš teiks ka viņam ir "darījums" ar Putinu, un ja jūs, ukraiņi, tam nepiekrītat, tad mēs samazināsim vai pārtrauksim jums sniegto palīdzību," sacīja Eiropas Politikas centra studiju direktors Janis Emmanouilidis.
Ir izskanējis viedoklis, ka ES vislabāk funkcionē krīzes laikā, jo tad visi beidzot saņemās, un, ka Trampa otrā prezidentūra būs šāda krīze, kas liks Eiropas Savienībai mobilizēties. Eksperti gan tam nepiekrīt.
"Kas cer, ka Donalda Trampa uzvara varētu pamudināt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis pareizā virzienā – šāda domāšana ir bīstama un naiva. Viņš visticamāk būs spēcīgs prezidents un mums būs jāatrod veids kā ar to sadzīvot, kas nozīmē, ka proeiropeiskajiem spēkiem būs jāmaina domāšana, jākļūst ambiozākiem – pat, ja tas nozīmē, ka dažreiz būs jārīkojas ārpus Eiropas Savienības ietvara – ja visi 27 nevaram atrast kopēju vienošanos," vērtēja Emmanouilidis.
Amatpersonas Briselē, Berlīnē un Parīzē gan uzsver, ka ES 27 dalībvalstīm ir jāsaglabā vienotība, ņemot vērā dziļās bažas, ka Tramps centīsies šķelt valstis, piedāvājot tām divpusējus līgumus, nevis sadarboties ar bloku kopumā.
Tramps ir arī apsolījis noteikt tarifus līdz 20% katrai Eiropas precei, kas nonāk ASV. Un tas var būt nopiens trieciens Eiropas ekonomikai – it īpaši Vācijas ekonomikai, kas eksportē uz ASV auto, robotiku un ķīmisko produkciju.
"Goldman Sachs" rēķina, ka eiro kurss attiecībā pret dolāru varētu kristies pat par 10% ar šiem tarifiem un Eiropas lielāko uzņēmumu peļņa nākamgad varētu samazināties par vairāk nekā 5%.
Šolcs: Svarīgi izveidot darba attiecības ar topošo ASV valdību
Jaunais ASV kabinets vēl nav sācis darbu, un daudzās jomās tam vēl ir jāplāno savs nākotnes politiskais kurss. Tāpēc ir svarīgi turpināt izmantot saziņas kanālus ar Vašingtonu, ātri izveidot darba attiecības ar topošo ASV valdību un saskaņot pozīcijas. Tā trešdien, komentējot republikāņā Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Vācijas valdības vadītājs gan atzina, ka Donalda Trampa administrācijas laikā "daudz kas noteikti mainīsies".
"Mūsu vēstījums ir skaidrs. Pirmkārt, Vācija paliks uzticams transatlantiskais partneris. Mēs izprotam ieguldījumu, ko sniedzam šajā partnerībā, un turpināsim to darīt arī turpmāk. Tas ir svarīgi arī, ņemot vērā apdraudējumu, ko, pēc visu NATO sabiedroto domām, Krievija rada drošībai eiroatlantiskajā reģionā. Otrkārt, Eiropas Savienībai ir cieši jāsadarbojas un jārīkojas kā vienam veselumam. Būdams Vācijas kanclers, es strādāju pie tā. Un, treškārt, es teikšu, ka abas puses gūst labumu no transatlantiskās partnerības. ES un ASV ir divas līdzīgi lielas ekonomiskās zonas, kuras saista pasaulē visciešākās ekonomiskās attiecības", sacīja Šolcs.
Zviedrijas premjers saskata riskus Trampa prezidentūrā
Līdz ar Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā, varētu pieaugt ASV protekcionisma riski, kam būtu būtiskas sekas Eiropā, tostarp Zviedrijā. Tā šodien, komentējot Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, izteicies Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons. Runājot par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu, Kristersons neatstāja bez ievērības arī Ukrainas atbalsta jautājumu.
"Vēl viens risks ir, ka apņēmība palīdzēt Ukrainai mazināsies. Es negribu tagad to piesaukt. Jāatzīmē, ka ASV šobrīd sniedz Ukrainai vislielāko militārās palīdzības apjomu. Mēs to redzam un novērtējam, esam par to pateicīgi un neuztveram to kā kaut ko pašsaprotamu. Mēs darīsim visu iespējamo, lai uzsvērtu mūsu apņemšanos ievērot transatlantiskās saistības", sacīja Kristersons.
Vienlaikus Zviedrijas premjers norādīja, ka nevēlas būt pārsteidzīgs ar secinājumiem, piebilstot, ka Eiropā nav neviena jautājuma, kam būtu tikpat eksistenciāli svarīga nozīme kā Ukrainas jautājumam.
KONTEKSTS:
Lai arī ASV turpinās balsu skaitīšana pēc vēlēšanām, republikāņu kandidāts un bijušais ASV prezidents Donalds Tramps sasniedzis rezultātu, kas viņam ļauj sakaut demokrātu kandidāti, pašreizējo ASV viceprezidenti Kamalu Harisu un atgriezties valsts vadītāja amatā.
"Mēs esam sasnieguši iespaidīgu politisku pavērsienu," uzrunājot savus atbalstītājus Floridas štatā, sacīja Tramps, atbalstītājiem solot "zelta laikmetu Amerikai".
