Par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem un to, ko Trampa nākšana pie varas nozīmēs starptautiskajai politikai, "Krustpunktā" diskutēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors. Savukārt raidījumā "Divas puslodes" vēlēšanu rezultātus analizēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa.

Pasaulē

Pasaulē

Pasaulē

Pēdējās nedēļās demokrāti sev "rakuši bedri"

"Man jau pirms dažām dienām sāka likties, ka Tramps varētu uzvarēt – kad Harisa vienā no mītiņiem cilvēkam, kurš no zāles uzsauca "Jēzus ir kungs", atbildēja, ka šis cilvēks esot nepareizajā mītiņā," sacīja Kudors. "Eiropā tā nebūs centrālā tēma, bet ASV ir ļoti liels aktīvo kristiešu īpatsvars un ar šādiem vārdiem ir ļoti bīstami operēt – vienalga, kurā partijā tu esi."

Pēc tam gan Harisa esot steigusies uz Detroitu, lai uzstātos Kristus draudzē Detroitā. Taču politologs uzskata, ka ar to nebija gana, lai atgūtu uzticību sarūgtināto kristiešu vēlētāju, tostarp arī demokrātu vidū.

"Un tad, kad Džo Baidens pateica, ka Trampa atbalstītāji ir atkritumi, tā reaģējot uz komiķa teikto, ka Puertoriko ir atkritumu sala… rupjības bija no abām pusēm, tomēr ir starpība, vai tās runā komiķis vai Valsts prezidents pasaka, ka aptuveni puse valsts ir atkritumi," atzīmēja Kudors. 

Eiropai un pasaulei sliktāks būtu neizšķirts

Trampa uzvara nebūt nav sliktākais iznākums Eiropai, vērtēja drošības pētnieks Jānis Kažociņš.

"Vēl sliktāk būtu, ja būtu kā pēdējās aptaujās rādīja – gandrīz neizšķirtu," viņš teica, skaidrojot, ka tad, iespējams, ASV sāktos kāda iekšēja cīņa – pat vardarbīga. "Un tad Amerika būtu rīcības nespējīga – varbūt pat uz ilgāku laiku."

Kažociņa teiktajam piekrita arī  NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors vadītājs Sārts. Viņš arī norādīja, ka Trampa uzvara šajās vēlēšanās nebija kāds īpašs pārsteigums.

"Jo, protams, ziņu vide mutuļo, bet pamatu pamatos ir lielāki cēloņi, kas noved pie šādiem iznākumiem. Un, manuprāt, tie bija skaidri rādoši šajā [Trampa] virzienā. Skaidrs, ka abi kandidāti mēģināja taisīt kampaņu, solot darīt citādāk nekā līdz šim. Un Harisai spēja attālināties no tā, ka viņa ir faktiskā viceprezidente, nesanāca tik labi, kā viņi [demokrāti] bija cerējuši," vērtēja eksperts.

"Harisai arī pietrūka personības jaudas. Arī tad, kad viņa tikās ar Zelenski, tas nelikās pārliecinoši. Baidens bija jaudīgāks, lai arī cilvēks jau gados," piebilda Kudors.

"Demokrātiem nebija, ko dot pretī [Trampam]", vērtēja Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis.

"Tramps – tas arī faktiski jau nav stāsts par vienu cilvēku. Viņš ir šo gadu laikā izveidojis veselu kustību. Mēs varam vilkt paralēles ar tādu kā Venecuēlas "čavismu" vai Krievijas putinistiem, vai Ķīnas sekotājiem," atzīmēja Lībietis.

"Tas ir fenomens, kas ir vairāk nekā 10 jau gadus veidots, ko Tramps ir būvējis ap sevi un faktiski demokrātu klasiskā taktika, maniere un polittehnoloģija tika izmantota," piebalsoja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis."Kas mani pārsteidz, ir tas, ka mēs redzējām lielā mērā kopiju tam, kas bija 2016. gada vēlēšanu sāncensība no taktikas viedokļa."

Trampa panākumu atslēga – konservatīvisms, ekonomika un migrācija

Trampa elektorāts ir pamatīgs dažādu slāņu, uzskatu un reliģisko piederību cilvēku "kokteilis", sacīja Kudors. 

"Bet nevar arī noslēpt to, ka ASV ir kristīgi konservatīvā daļa, kura jūtas marginalizēta. Un tie jautājumi, kas mums Eiropā it kā nav tik būtiski – bet mēs spriežam par Amerikas vēlēšanām, ne mūsējām –, viņiem jautājumi par abortiem, eitanāziju, transpersonām sportā ir aktuāli. Amerikas kristīgi konservatīvie jau domā par zināmu izolēšanos un par mājmācību vidusskolās. Viņi ir satraukti par to, ka skola morāli degradē viņu bērnus," skaidroja Kudors.

Bukovskis arī atzīmēja, ka Trampa vēlētājus vieno atšķiršanās no tā dēvētā "meinstrīma" jeb sabiedrībā valdošā un par pareizo pieņemtā viedokļa: 

"Tur pat nav politikas, pat īsti nav piedāvājuma. Bet, no otras puses, – ir ļoti daudz piedāvājumu, kas ir absolūti tādi, uz kuriem sabiedrība skatās."

Tikmēr Sārts atzīmēja, ka vēlētāji izvēlējās ne tikai kopīgas vērtības. Turklāt ārpolitika amerikāņiem šobrīd nav centrālā tēma. Daudz svarīgākas ir ekonomika un migrācija.

Arī vēlētāju aptaujas liecina, ka tieši iekšpolitiskie, nevis ārpolitiskie jautājumi bija noteicošie vēlētāju izvēlē par labu kādam no kandidātiem.

Raidsabiedrības "NBC" vēlētāju aptauju rezultāti liecina, ka Trampa vēlētājiem visizšķirošākais jautājums bija ekonomika – tā bija svarīga 51% vēlētāju. Tikai 13% no Harisas atbalstītājiem ekonomika bija svarīgākais jautājums, 56% svarīgākais izvēles veikšanā bija demokrātija. Ārpolitika, saskaņā ar "NBC" aptaujas datiem, bija ļoti maznozīmīgs faktors gan Trampa, gan Harisas vēlētājiem. Turklāt Trampam saskaņā ar šīs aptaujas datiem izdevās gūt atbalstu līdz šim neizlēmušo vēlētāju vidū – 49% pret Harisas 42%.

Tam, ka ekonomikai bija būtiska loma, piekrita arī Kažociņš, atgādinot par kādreizējā un ASV savulaik gana populārā prezidenta Bila Klintona saukli, uzvarot 1992. gada vēlēšanās.

"Viņam [Klintonam] sauklis bija "Taču ekonomika, muļķi" [angļu valodā – The economy, stupid]," sacīja Kažociņš. "Un, ja salīdzina, ko 2019. gadā par 100 dolāriem varēja nopirkt un ko tagad? Ņemsim vērā, ka caurmēra amerikānis nav bagāts – viņi nav tādi, kas brauc uz Eiropu un dzīvo pa Venēciju, Parīzi un Londonu. Viņi ir diezgan nabadzīgi, skaita savus centus un dolārus, un viņiem inflācija ir tiešām sāpīga." 

Viņaprāt, Vašingtonas "burbulis" bija no sabiedrības un tās problēmām attālinājies tiktāl, ka vairs nezināja, kā to uzrunāt. Savukārt Tramps šos atslēgvārdus un jautājumus prasmīgi atradis.

"Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe šobrīd dzīvo Mičiganā – vienā no tā dēvētajiem svārstīgajiem ASV štatiem. Lai arī viņai apkārt valda zināma sēru sajūta, cilvēki nav pārsteigti par Trampa uzvaru un gaida, kā turpināsies viņa valdīšana.

Spriņge arī stāstīja par pieredzēto, tiekoties ar Trampa atbalstītājiem Flintā.

"Tajā tā sauktajā rallijā, kur es tikos ar Trampa atbalstītājiem, visi runāja par ekonomiku – "Es nevaru atļauties savu bērnu sūtīt vairs universitātē", "Es nevaru atļauties divas mašīnas", "Es nevaru atļauties vairāk ceļot"... Tā ka primārais, kas ietekmē katru ikdienā, bija tieši materiālās vērtības. Un tās, protams, nāca komplektā ar dezinformāciju, kas arī bija ļoti vienkārša, sevišķi no republikāņu puses. Sākot ar baumām par to, ka Kamala Harisa ir komuniste un kad viņa nāks pie varas, valdība visu atņems un visi būs pliki nabagi, beidzot ar to, ka Harisa ir pilnīgi stulba sieviete un prot tik gudri runāt, jo viņas auskarā ir iebūvēts mikrofons, kur viņai diktē, ko sacīt," stāstīja Spriņģe.

Kad Spriņģe prasījusi, kur šādu informāciju cilvēki ņēmuši, cilvēki viņai ieteica iepazīties ar dažādu blogeru un jūtūberu radīto saturu jeb, kā viņi teica – iepazīt "viņu medijus" [angļu valodā – our media].

Tāpēc, viņasprāt, primārā veiksmes atslēga Trampa nometnē bija dezinformācija, taču liela nozīme bijusi arī cilvēku labbūtībai un vēlmei uzlabot ekonomisko situāciju. 

Spriņģe arī novērojusi, ka Harisas mītiņā bija jūtama vidusšķiras klātbūtne, kur – pretēji Trampa mītiņā pieredzētajam – primārais vairs nebija materiālās vērtības, bet gan cilvēktiesības.

Tur arī dominēja tādi temati kā tiesības uz abortiem un izlemt dažādus ar savu ķermeni saistītus jautājumus, kā arī sieviešu tiesības un centieni saglabāt demokrātiju.

Savukārt Ārpolitikas institūta direktors Bukovskis uzskata, ka Trampa kampaņas panākumu atslēga ir meklējama republikāņu spējā pateikt "nē" demokrātu iecerēm.

Bukovskis sacīja: "Ekonomiskas problēmas ir iemesls, kāpēc tu sāc lūkoties pēc alternatīvas ideoloģijas. (..) Šeit ir graujoša demokrātu sakāve visos līmeņos. Trampam izdevies izveidot kustību. Kāpēc? Trampam tas ir izdevies ne tikai ekonomisko apsvērumu dēļ, bet arī izveidot kustību pret sociālajām problēmām un iniciatīvām, uz ko demokrātu partija bija koncentrējusies pēdējos četrus gadus." 

Arī Harisas uzvara lielu pienesumu Eiropai un NATO nedotu

"Pat ja Harisa būtu uzvarējusi, mums tas īpaši labi nebūtu," vērtēja Kažociņš.

"Tas būtu turpinājums tai pašai ārpolitikai, kas līdz šim. Un tā ir pārmērīga piesardzība pret Krieviju, nepietiekama Ukrainas apbruņošana un izvairīšanās no jebkādiem asumiem. Tā nevar," norādīja drošības eksperts.

To uzsvēra arī Kudors. Viņaprāt, Baidena administrācija – kaut arī daļēji republikāņu dēļ Kongresā – nav spējusi vai nav gribējusi palīdzēt Ukrainai tik ļoti, lai Kijiva uzvarētu. 

Tramps vairākkārt uzsvēris, ka karu Ukrainā izbeigs. Taču plāns, kā to darīt, aizvien ir neskaidrs. Izskanējušas arī runas, ka tas būtu mēģinājums Kijivu un Maskavu piespiest sēsties pie sarunu galda. Taču Ukrainas pozīcijas šobrīd ir īpaši neizdevīgas, uzsvēra Sārts.

Ja vēlēšanas notiktu brīdī, kad ukraiņi strauji atkarotu savas teritorijas un Tramps paziņotu, ka laiks vienoties par mieru, tas būtu ļoti destruktīvi, tikmēr norādīja Kudors. Taču šobrīd Ukraina šķietami "noasiņo".

"Tā palīdzība nav bijusi pietiekami ātra un apjomīga. Abas puses jau ir gatavas sarunām, lai ko viņi tagad arī runātu. Abas puses ir gatavas – ar Trampu vai bez," viņš uzsvēra.

Vienīgais, kas gan varētu atšķirties, ir tas, uz kādiem nosacījumiem par mieru vienosies. 

Taču Kažociņš tam nepiekrita – šāds apgalvojums esot pārdrošs. Arī Sārts bija līdzīgās domās.

"Es neesmu pamanījis nevienu pazīmi, ka Putinam ar daļu Ukrainas pietiktu, pieņemot, ka pārējā Ukrainas daļa paliek radikāli pretkrieviska," norādīja STRATCOM direktors. "Es domāju, viņš uz to nav gatavs."

"Ir iespējamas sarunas par pamieru, bet ne par mieru," atzīmēja Kudors.

Kāds varētu būt Trampa Ukrainas uzvaras plāns?

"Es domāju, ka viņš mēģinās kaut kādā veidā pierunāt Putinu. Ņemsim vērā, ka dažādi avoti ziņo, ka viņš [Tramps] septiņas reizes ir vasarā sarunājies ar Putinu," norādīja Kažociņš, "Noteikti par Ukrainu ir bijušas sarunas. Viņš mēģinās sarunāt kaut ko, kas Putinam varētu būt pieņemams un izdarīt daudz lielāku spiedienu uz Ukrainu. Bet viņš arī nevēlas būt zaudētājs."

Taču vienlaikus Kažociņš arī atzīmēja, ka kopumā Ukrainai frontē nemaz neklājas tik slikti. Krievijas pusē šobrīd ir lieli zaudējumi.

Un aizvien aktuāls jautājums ir par to, kāda varētu būt ukraiņu iekarotās Krievijas daļas – Kurskas – nākotne. 

Trampa komandas izvirzītais viceprezidenta amata kandidāts Dž. D. Venss ir sacījis, ka virzība tur jāapstādina un jānovelk līnija, jāizveido neitrālā zona un jāapbruņo Ukraina, stāstīja Kudors.

"Tas arī to pamieru garantētu, un tā aina nav melnbalta ne no vienas puses," viņš teica. 

Trampa prezidentūrā svarīgi, kādi cilvēki būs viņa komandā

Ļoti būtiski ASV sabiedrotajiem un tostarp arī Latvijai būs tas, kādi cilvēki veidos Trampa administrāciju, uzsvēra STRATCOM direktors Sārts.

"Es domāju, mēs varam rēķināties ar to, ka Tramps kā cilvēks nemainās – viņš detaļām un sīkumiem nepievērš uzmanību, atstājot ļoti daudz vietas "izpildītājiem" jeb ministriem." pauda Sārts. "Tāpēc būs ārkārtīgi svarīgi, kas tie būs. Šī administrācija noteikti atšķirsies no iepriekšējās un būs daudz vairāk Trampa lojālistu. Bet arī starp viņiem ir tādi, kas ir draugi mūsu reģionam un Ukrainai, un tādi, kuri pilnīgi noteikti tādi nav."

Trampa administrācijas komanda būs viens no tiem lakmusa testiem, kas rādīs, kādas turpmāk būs mūsu iespējas un lielākās problēmas, uzsvēra Sārts.

Komentējot nākamos četrus gadus ASV ar Trampu valsts vadītāja postenī, Māršala fonda vecākā pētniece Bērziņa apšaubīja Trampa trešdienas uzrunā pausto par vēlmi vienot amerikāņus un samazināt plaisas Amerikas sabiedrībā. 

"Amerikā ir divas realitātes, abas realitātes ir ārkārtīgi neapmierinātas. Tas, ka nākamos četrus gadus būs konservatīvāka politika, neapturēs to, ka būs rīvēšanās starp abām pusēm par to, kādai Amerikai jāizskatās nākotnē. Tagad sāksies jauna cīņa – būs jautājums atkal Amerikā par to, kura vara ir noteicošā. Ja parasti konservatīvie ir tie, kas vairāk uzsver štatu tiesības, tad liekas, ka nākamajos četros gados demokrātu štati centīsies noturēt sev rīcības brīvību. Šī cīņa izpaudīsies nevis ārpolitikā, bet būs iekšpolitikas jautājums. (..) Es domāju, ka ar pašreizējiem politiķiem nav iespējams plaisu ASV sabiedrībā salāpīt, jo ir divi krasi atšķirīgi bloki," pauda Bērziņa. 

Trampa ārpolitika – burkāns un pātaga

"Apmierināt un iebiedēt – tā ir viņa [Trampa] piedāvājumu politika. Tur ir gan burkāns, gan pātaga. Es minu, un mēs varam tikai minēt, ka [kontekstā ar Putinu]  būs kāds piedāvājums un biedēšana," prognozēja Kudors.

Trampam arī nesen tika jautāts, kā viņš plāno panākt kara Ukrainā beigas, ko viņš iepriekš solījis. Uz ko nākamais ASV prezidents atbildēja, ka, ja tagad šo stratēģiju atklās, tad vienoties vairs neizdosies.

"Burkāns ir tas loģiskais, ko mēs šeit varam izspriest," teica Sārts. "Ir virkne avotu, kas saka, ka bijusi konstanta komunikācija starp Kremli un Trampu, arī viņam neesot pie varas, kur mēs nevaram izsekot, kas tieši komunicēts un kādas lietas izspriestas. Tāpēc, manuprāt, nebūtu prātīgi spekulēt."

Savukārt, runājot par "pātagām", Kudors atzīmēja kā līdzšinējā Rietumu sankciju politika nav bijusi visaptveroša un tai Krieviju "piežmiegt" nav izdevies.

"Nav tas pats līmenis, kas bija aukstā kara konfrontācijā, kad reāli bija divas lielās nometnes. Trampam nāksies vairāk spiest arī uz tiem, kas ir netieši vai it kā neitrāli – kā Indija un Ķīna. Ko mēs varam diezgan droši teikt – konfrontācija starp Ķīnu un ASV pieaugs. Un arī pret Irānu, kas atbalsta teroristus, politika būs stingrāka," vērtēja Kudors.

Tramps un sabiedrotie ir uz palikšanu ilgākā laikaposmā

Prognozējot iespējamos nākotnes scenārijus, Spriņģe sacīja, ka, viņasprāt, republikāņi tuvākajā laikā centīsies nostiprināt savas pozīcijas. Ņemot vērā, ka nākamais prezidents būs tieši Tramps un arī republikāņi turpmāk ieņems vadošo pozīciju Senātā, to izdarīt būšot vienkāršāk nekā iepriekš.

"Es domāju, ka dezinformācijas līmenis nemazināsies," vērtēja Spriņģe. "Trampam ir nauda, viņa atbalstītāji ir miljardieri, un viņam nav ētikas normas. Viņš mierīgi atbalstīs savus draugus, partnerus, ģimenes locekļus. Sakārtos lietas tā, lai pat tad, ja arī Tramps vairs nebūs pats pēc četriem gadiem [ASV prezidents], te būs viņa pēcteči, kas parūpēsies par savējiem. Tā ka es domāju, ka šis ir uz diezgan ilgu laiku."

Vienlaikus žurnāliste gan norādīja, ka demokrātijas saknes Amerikā ir ļoti spēcīgas un amerikāņi paši ļoti lepojas ar savu pulcēšanās un vārda brīvību. Tāpēc to nebūs tik viegli iznīcināt.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.

Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.

Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.

Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.