Kopš otrā Kalnu Karabaha kara beigām, Baku un Stepanakerta rīkoja vairākas savstarpējās tikšanās. Šajās sanāksmēs galvenokārt apspriesti praktiskie un tehniskie jautājumi, kas saistīti ar vietējās infrastruktūras pārvaldību. Taču šā gada martā pēc Azerbaidžānas tā dēvēto vides aktīvistu vairākus mēnešus ilgušās Lačinas koridora bloķēšanas situācija mainījās. Lačinas koridors ir vienīgā teritorijas josla, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu.
Toreiz Kalnu Karabahas "de facto" Ārlietu ministrija noraidīja Azerbaidžānas piedāvājumus sarunu turpināšanai, norādot, ka blokāde "nekādā veidā neveicina dialogam labvēlīgas vides izveidi". Vēlāk, augusta sākumā, azerbaidžāņu medijs "Caliber.az", atsaucoties uz avotiem valdībā, ziņoja, ka "Azerbaidžānas un Kalnu Karabahas amatpersonu" jauno tikšanos bija plānots rīkot Azerbaidžānas pilsētā Jevlakā. Pilsēta atrodas aptuveni 100 km attālumā no Kalnu Karabahas "de facto" galvaspilsētas Stepanakertas.
Saskaņā ar amatpersonu teikto, vairāki Kalnu Karabahas "de facto" valdības pārstāvji "mēģina sabotēt" tikšanos.
"Šī ir ārkārtīgi destruktīva pozīcija, jo problēmas reģionā var atrisināt dialoga ietvaros starp Karabahas armēņiem un viņu centrālo valdību Baku," norādīja amatpersonas.
Kalnu Karabahas "de facto" Ārlietu ministrija nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka būtu saņemts piedāvājums rīkot pušu tikšanos Jevlakā. Tomēr iestāde deva mājienu, ka nav ieinteresēta Azerbaidžānas piedāvātajā tikšanās formātā.
"Mēs atkārtojam savu nostāju, ka dialogam starp Artsahu un Azerbaidžānu jānotiek saskaņotā starptautiskā formātā un ar sarunu starpnieku atbalstu," teikts ministrijas paziņojumā.
Kalnu Karabahas Antikrīzes komitejas priekšsēdētājs Tigrans Petrosjans savukārt sniedzis informāciju par centieniem īstenot Baku - Stepanakertas dialogu Kalnu Karabahas "de facto" valdības vēlamajā formātā. Nesen rīkotajā tiešraidē "Facebook" platformā viņš norādīja, ka Azerbaidžānas puse noraidīja Eiropas Savienības (ES) un ASV piedāvājumu augusta sākumā rīkot tikšanos Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.
Situācija ap Kalnu Karabahu ir galvenais klupšanas akmens sarunās starp Azerbaidžānu un Armēniju par visaptveroša miera līguma parakstīšanu.
Armēnija, kā arī starpnieki no ES un ASV atbalsta "starptautiskā mehānisma izveidi, lai nodrošinātu Kalnu Karabahas armēņu tiesības un drošību". Azerbaidžāna varasiestādes savukārt tam nepiekrīt, norādot, ka Kalnu Karabahas iedzīvotāji baudīs Azerbaidžānas likumdošanā noteiktās tiesības, tāpat, kā visas citi Azerbaidžānā dzīvojošo etnisko minoritāšu pārstāvji.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
