Rostovas apgabalā naktī uz ceturtdienu notikuši vairāki sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā Novošahtinskā, vēsta vietējais "Telegram" kanāls, norādot, ka rūpnīcai, pēc visa spriežot, uzbrukuši Ukrainas armijas lidroboti.
Naktī bezpilota lidaparāti uzbrukuši arī naftas pārstrādes rūpnīcai Starijoskolas rajonā Belgorodas apgabalā.
Uzbrukumu veica Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, interneta laikrakstam "Ukrainska Pravda" atklāja avots pārvaldē. Ziņots, ka mērķi sasniegti, taču plašāka informācija netika sniegta.
Krievijas mediji, atsaucoties uz Belgorodas apgabala gubernatoru Vjačeslavu Gladkovu, ziņo, ka lidrobotu uzbrukuma un sprādziena rezultātā rūpnīcā aizdedzies viens no rezervuāriem. Gladkovs arī sacīja, ka sprādzienā izbiruši logi apsardzes ēkai, bet cietušo nav.
Rostovas apgabala gubernators Vasilijs Golubevs savā "Telegram" kanālā pēc ziņām par pirmo uzbrukumu rūpnīcai Novošahtinskā pavēstīja, ka noticis otrais uzbrukums, kur dēļ rūpnīcā apturēts darbs un darbinieki evakuēti.
"Tiek gatavota ugunsdzēsības vilciena izmantošana," ziņoja Golubevs. Viņš apgalvoja, ka bojāgājušo un ievainoto nav, bet piebilda, ka informācija tiek precizēta. Vēlāk Golubevs rakstīja, ka ugunsgrēks esot apdzēsts.
Bezpilota lidaparātu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā pēdējos mēnešos kļuvuši biežāki.
Šādi incidenti, piemēram, notikuši Volgogradas, Kalugas, Rjazaņas, Rostovas, Samaras, Smoļenskas un Jaroslavļas apgabalos, Krasnodaras novadā, kā arī Baškortostānā un Tatarstānā. Marta beigās notika atkārtots mēģinājums uzbrukt Slavjanskas naftas pārstrādes rūpnīcai.
Ukrainas mediji ziņoja, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti jau 13. martā uzbrukuši rūpnīcai Novošahtinskā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
