Pret ierosinājumu balsoja 66 Seima deputāti, 61 bija par un astoņi deputāti atturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.
Prezentējot lēmumprojektu, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš vada valdības koalīcijas vadošo partiju "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", Seima sēdē uzsvēra, ka pirmstermiņa vēlēšanas ir nepieciešamas politiskās sistēmas pārstartēšanai.
Viņaprāt, ar pirmstermiņa vēlēšanām varētu atjaunot vēlētāju uzticību parlamentam.
"Mūsu izvēle ir ļoti vienkārša: vispārēja amnestija vai restarts, iemantojot vēlētāju uzticību".
Lēmumprojekta pieņemšanai pirmajā lasījumā pietiktu ar vienkāršu balsu vairākumu, bet pirmstermiņa vēlēšanas Lietuvā varētu izsludināt, ja to atbalstītu vismaz 85 no 141 Seima deputāta.
Par ierosinājumu balsoja 34 "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" deputāti, 14 bija pret un divi atturējās balsojumā par pašu partijas virzīto lēmumprojektu.
Abi tēvzemiešu partneri valdības koalīcijā – Liberāļu kustība un Brīvības partija – vienbalsīgi balsoja pret pirmstermiņa Seima vēlēšanu izsludināšanu.
No parlamenta opozīcijā esošās Zemnieku un zaļo savienības atbilstoši partijas vadības nostājai 16 deputāti atbalstīja ierosinājumu, bet pa vienam atturējās un balsoja pret.
Arī sociāldemokrātu deputāti lielākoties atbalstīja ieceri – deviņi balsoja par un divi pret. Tikmēr no Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā" viens deputāts balsoja par, bet 14 – pret.
No Darba partijas frakcijas astoņi deputāti balsoja pret pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, tikmēr seši pie partijām nepiederošie deputāti ieceri atbalstīja, divi bija pret un divi atturējās.
Jau vēstīts, ka konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", kurai ir lielākā frakcija Seimā, maija beigās Seimā iesniedza lēmumprojektu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu organizēšanu 10. septembrī.
Valdības koalīcijas līdere tādā veidā vēlas "restartēt" Lietuvas politisko sistēmu saistībā ar bažām par caurskatāmības trūkumu pašvaldību padomju locekļu finansējuma izmantošanā. Vairāki bijušie pašvaldību deputāti tagad ir ministri.
Ja priekšlikums negūtu Seima atbalstu, ierosināts apsvērt premjerministres Ingrīdas Šimonītes, kura pārstāv konservatīvo partiju, valdības demisiju.
Pati Šimonīte paudusi gatavību demisionēt pēc NATO samita Viļņā, kas notiks 11. un 12. jūlijā. Premjerministres demisija nozīmētu visas valdības krišanu.
Pirms dažām nedēļām Šimonīte paziņoja, ka demisionēs, ja Seims neatbalstīs priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.
Taču tagad viņa paziņojusi, ka šādu lēmumu nevar pieņemt vienpersoniski un tas ir partijas vadības rokās.
"Varbūt, ka es savā runā atļāvos mazliet par daudz, jo es neesmu valdībā pati par sevi. Bet partijas prezidijs ir pieņēmis lēmumu izskatīt šo jautājumu, tātad prezidijs arī izskatīs šo jautājumu. Vēlreiz pateikšu, ka es neesmu valdībā pati par sevi, mani deleģēja partija, un mani lēmumi, lai kādi tie būtu, ir jāapspriež prezidijā. Kad prezidijs to būs pārrunājis, es paziņošu savu lēmumu," sacīja Šimonīte.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Lietuvā paredzētas nākamā gada rudenī.
KONTEKSTS:
Lietuvā izcēlies korupcijas skandāls, kas izraisījis politisko krīzi. Skandālā ierauti izglītības, kultūras un finanšu ministri, kuri savulaik, būdami Kauņas domes locekļi, izmantojuši pašvaldības līdzekļus, bet nespēj pamatot to izlietojumu.
Skandālā ierautas teju visas politiskās partijas, vislielākajās kritikas krustugunīs ir nonākuši vairāki ministri. Izglītības un sporta ministre Jurgita Šugždiniene jau atkāpusies no amata.
Skandāls ir pārāk liels, lai Lietuvas valdība turpinātu strādāt, uzskata Lietuvas valdošās partijas "Tēvzemes savienība" vadītājs, ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Konservatīvie ierosina 10. septembrī rīkot Seima pirmstermiņa vēlēšanas.
Aicinājumam rīkot pirmstermiņa vēlēšanas jāsaņem parlamenta atbalsts. Pirmstermiņa vēlēšanas var izsludināt, ja šādu soli atbalsta vismaz 85 no 141 Seima deputāta.
