"No informācijas, kas šobrīd pienāk, varam redzēt, ka nekāds pretuzbrukums pagaidām nenotiek. Pašlaik notiek kaujas lauka taustīšana un pretinieka maldināšana, lai novirzītu uzmanību no spēkiem un spēkus – no gaidāmā konkrētā pretuzbrukuma, kuru Ukraina plānos," vērtēja Maklakovs.

Bijušais NBS komandieris atzina, ka Krievija ziemas laikā ir spēcīgi nostiprinājusi savas pozīcijas svarīgākajos virzienos, piemēram, Krimas virzienā, kas tiek uzskatīts par vienu no iespējamiem Ukrainas pretuzbrukuma virzieniem. Arī uzbrukumi Belgorodas apgabalā ir saistīti ar to, lai Krievija pārorientētu savus spēkus citā virzienā.

"[Ukrainas] pretuzbrukums noteikti būs, bet šobrīd notiek maldinošas operācijas, lai pretiniekam novērstu uzmanību, jo

karš ir arī maldināšana, viltus spēle – kurš būs gudrāks, viltīgāks,"

teica Maklakovs un piebilda: "Ja būs pretuzbrukums, mēs to noteikti redzēsim un izjutīsim." 

Vērtējot Baltijas jūrā vienlaikus notiekošās NATO sabiedroto un Krievijas militārās mācības, Maklakovs atzina, ka ar tām tiek doti arī speciāli signāli. Šajā gadījumā Krievijas manevri jāuztver kā signāls Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO. "Saspīlējums Ukrainā šobrīd dod Krievijai papildu spēju demonstrēt sevi arī citos reģionos, proti, Baltijas reģionā un Baltijas jūrā, un tas ir arī Somijas un Zviedrijas krastu tuvumā," teica Maklakovs, atgādinot, ka pēc mēneša Lietuvas galvaspilsētā notiks NATO samits, kur pie viena galda sēdēs arī jaunā alianses dalībvalsts Somija.

Lai gan saspīlējumu starp NATO un Krieviju mācību dēļ nevar izslēgt, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka Krievija "diezgan agresīvi reaģē" uz darbībām tās spēku tuvumā, Maklakovs nedomā, ka "šis risks ir tik liels".

"Krievijai pašai nav izdevīgi saspīlējumi, jo daudz spēku tiek piesaistīti Ukrainai un spēki jāvelta šim reģionam, nevis attāliem reģioniem. Risks ir, bet tas nav tik būtisks un liels," par iespējamo saspīlējumu Baltijas jūrā sacīja bijušais NBS komandieris.

KONTEKSTS:

Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos. Saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina gatavo savu pretuzbrukumu.

Ukraina arī nonākusi soli tuvāk tam, lai piepildītu vienu vajadzību, ko valsts gaida jau no pirmajām kara dienām – F-16 iznīcinātāju iegūšanu. Pēc ASV dotās zaļās gaismas šo lidaparātu eksportam Nīderlande varētu būt no pirmajām, kas tos nodotu Kijivai. Tomēr ar lēmumu vēl nogaida. Taču ir skaidrs, ka tas palīdzētu izlīdzināt asimetriju starp Ukrainas un Krievijas gaisa spēku spējām.