Iepriekš mediji par to otrdien ziņoja, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā.
Kā sacīja Umerovs, tā ir bijusi neliela apšaude.
"Mēs fiksējam kontaktus ar Ziemeļkorejas spēkiem, bet mēs uzskatām, ka vairāku nedēļu laikā būs lielāks kaujas sadursmju skaits, un mēs tās atbilstoši analizēsim un izvērtēsim," sacīja ministrs.
Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos varētu būt piecas divīzijas, katrā no tām aptuveni 3000 karavīru, norādīja ministrs.
Paredzams, ka Ziemeļkorejas karaspēks tiks pilnībā izvietots kaujas laukā pēc mācībām, kas, pēc Umerova teiktā, sāksies tuvāko 10 līdz 15 dienu laikā un noslēgsies dažu nedēļu laikā.
Britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu augsta ranga amatpersonu, otrdien jau ziņoja, ka Krievijas Kurskas apgabalā notikušas pirmās Ukrainas armijas sadursmes ar Ziemeļkorejas karavīriem, kas karo Krievijas pusē.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko pirmdien pirmais ziņoja par sadursmi ar Ziemeļkorejas karavīriem.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis video paziņojumā sociālajos medijos norādīja, ka Ukrainas rīcībā esošā informācija liecina, ka Kurskas reģionā atrodas ap 11 000 Ziemeļkorejas karavīru un to skaits turpina pieaugt.
Today, we discussed the Kursk Operation with our military leadership, marking almost three months of active actions in the Kursk region. This is an important operation—we maintain this "buffer zone" in designated areas near our state border.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) November 4, 2024
We must also recognize the value of… pic.twitter.com/o8vZQoSCoL
Zelenskis arī uzsvēra, ka Ukrainas operācija Kurskas reģionā ir svarīga, lai nodrošinātu karagūstekņu apmaiņu ar Krieviju. "Kurskas operācija krietni palīdzējusi mūsu "apmaiņas fondam", lai atbrīvotu mūsu cilvēkus no Krievijas gūsta. Saku paldies visiem karavīriem, kas ir iesaistīti Ukrainas operācijā Kurskā," atzīmēja Zelenskis.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
