Eirokomisāru kandidātu noklausīšanās varētu pielīdzināt ļoti garām darba intervijām – katra no tām ir aptuveni rīs stundu gara, visai Eiropai skatoties.
Pirms noklausīšanās pārbauda, vai komisāriem nav interešu konflikts, un viņi kopā ar palīgiem intensīvi gatavojas šim brīdim. Un pati noklausīšanās – 15 minūšu runa, kam seko daudz jautājumu. Pēc tam atbildīgajām komitejām 24 stundu laikā jāpieņem lēmums – zaļā vai sarkanā gaisma komisāram – vai jāuzdod papildu jautājumi.
Lai iekļūtu zālē, kur notiek noklausīšanās, ir jāstāv ārā rindā, jo visiem vietas nepietiek. Šī ir viena no apmeklētākajām komiteju sanāksmēm.
Eiroparlamenta viceprezidents Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) pieļāva, ka šis solis Eiropas Parlamentu padaru spēcīgāku par Eiropas Komisiju: "Varētu tā būt, jo visi komisāru kandidāti apmeklē deputātus – ar to esmu sastapies pēdējās nedēļās ļoti daudz, un šiem komisāriem būtu vēlams neuzkāpt uz politiskas mīnas un veidot savu karjeru tajā komisāra amatā, ko viņš ir paredzējis. Es domāju, ka tā tas ir, bet pēc tam tā situācija neapšaubāmi mainās."
Kopš 2004. gada katrā noklausīšanās reizē kāds no komisāru kandidātiem ir atskaitīts, tai skaitā savulaik Ingrīda Ūdre no Latvijas. Pirms pieciem gadiem Urzulai fon der Leienai nācās nomainīt trīs komisārus.
Domnīcas "CEPS" pētniece Sofija Rusaka sacīja: "Pagātnē parlaments vienmēr ir demonstrējis savus muskuļus un kādu no kandidātiem nav apstiprinājis. Bet šoreiz, manuprāt, būs vairāk partiju politiskais "dots pret dotu" un visi būs uzmanīgi, jautājot pārāk smagus jautājumus citu partiju pārstāvjiem, baidoties, ka pašu kandidāti netiks apstiprināti."
Tas tāpēc, ka tagad mainījusies politiskā vairākuma veidošana Eiropas Parlamentā. Ja agrāk kreisi centriskais bloks parlamentā teju visu nolēma, tagad vairākums ir nepastāvīgāks. Pēc vēlēšanām Eiropas Tautas partija kā lielākā politiskā grupa ir kļuvusi ietekmīgāka, jo var veidot koalīciju gan ar kreisajiem, gan labējiem – kā nu kurā brīdī izdevīgāk. Kreisie spēki un "zaļie", protams, ar to nav apmierināti.
"Ja šī komisija balstīsies uz galēji labējo balsīm, es baidos, ka tai arī var nebūt ilgs mūžs, – katrā ziņā tie būs ļoti smagi pieci gadi šeit, Eiropas Parlamentā," pauda Latvijas eiroparlamentārietis Mārtiņš Staķis ("Progresīvie").
Balsojums par Eiropas Komisijas sastāvu ieplānots 27. novembrī Strasbūrā, un darbu tai vajadzētu sākt 1. decembrī.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena 17. septembrī nosauca iespējamo amatu sadalījumu nākamajā EK sastāvā. Latvijas izvirzītais kandidāts Valdis Dombrovskis varētu tikt pie Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes komisāra posteņa.
