ASV sabiedrība ar katrām vēlēšanām arvien vairāk sašķeļas divās konkurējošās nometnēs, un lielākā daļa vēlētāju dzīvo vai nu "republikāņu", vai "demokrātu" štatos, kur vēlēšanu uzvarētāju var droši prognozēt vēl ilgi pirms balsošanas dienas. Galvenā cīņa notiek tajos štatos, kur abu partiju atbalstītāju skaits ir aptuveni līdzīgs, un tur tad arī tiek ieguldīta lielākā daļa priekšvēlēšanu kampaņai atvēlēto resursu.
Septiņi tā dēvētie svārstīgie štati ir Arizona, Džordžija, Mičigana, Nevada, Pensilvānija, Viskonsina un Ziemeļkarolīna.
ASV drošības iestādes kopīgajā paziņojumā brīdināja, ka šajos štatos var būt vardarbība, tostarp pret vēlēšanu amatpersonām, kā arī viltus ziņas sociālajos medijos.
Balsošana ASV prezidenta vēlēšanās ir nesen sākusies, līdz šim pagaidām par lieliem nemieriem vai pārkāpumiem ziņu nav. Ir saņemtas ziņas par balsošanas urnu dedzināšanu atsevišķos štatos, Arizonā iecirkņus pat uzmana bruņoti apsargi.
Tikmēr ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vecākā padomniece Keita Konlija paziņoja, ka, ASV vēlētājiem otrdien dodoties balsot prezidenta vēlēšanās, dažās ASV daļās ir novēroti slikti laikapstākļi un citi īslaicīgi infrastruktūras traucējumi, taču nav bijuši nekādi valsts līmeņa nozīmīgi incidenti, kas ietekmētu vēlēšanu infrastruktūras drošību.
"Mēs sekojam līdzi gadījumiem, kad atsevišķos valsts reģionos ir novēroti ekstremāli laikapstākļi un citi īslaicīgi infrastruktūras traucējumi, taču tie lielākoties ir sagaidāmi, regulāri notikumi, kuriem gatavojas," sacīja Konlija.
Viņa neminēja, kur šie vietējie traucējumi ir radušies.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiek 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.
21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Harisa jau saņēmusi nepieciešamo Demokrātu partijas atbalstu.
Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam ir eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
