Otrdien notiekošo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums lielā mērā var ietekmēt arī kara Ukrainā trajektoriju. Jaunākajos agresorvalsts Krievijas uzbrukumos Zaporižjai nogalināti seši cilvēki un vēl vismaz 16 ievainoti. Arvien sarežģītāka kļūst arī situācija kaujas laukā. Rietumi nav ļāvuši Ukrainai raidīt triecienus dziļāk Krievijas teritorijā, un kavējas ieroču piegādes.
Kopš Ukraina augustā sāka pārrobežu ofensīvu Krievijā, Kurskas apgabalā, tā ir zaudējusi vairāk nekā 1100 kvadrātkilometru savas teritorijas. Tā vēsta izdevums "Bloomberg". Aizvadītā nedēļa bijusi vissliktākā zaudētās teritorijas ziņā visā 2024. gadā, analizēja "Bloomberg".
Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis nedēļas nogalē sacīja, ka Ukrainai draud viena no spēcīgākajām Krievijas ofensīvām kopš kara sākuma. Šoruden Doneckas apgabala dienvidos gandrīz ik dienu zaudētas lielas teritorijas, dažkārt arī veselas pilsētas.
Krievijas spēki guvuši nozīmīgus panākumus pie Toreckas, Časivjaras, Kupjanskas, kā arī pašu Kurskas apgabalā. Tā raksta izdevums "Kyiv Independent". Pentagona jaunākās aplēses liecina, ka Kurskas apgabalā Krievijas karaspēkam pievienojušies arī 10 līdz 12 tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
