Tikmēr jau ir noslēgusies balsošana Ņūhempšīras štata ciematiņā Diksvilnočā, kur vēlētāji tradicionāli sapulcējas uz balsošanu uzreiz pēc pusnakts. Šajā ciemā ir tikai seši vēlētāji, un simboliski, ka viņu balsis sadalījās uz pusēm: trīs cilvēki nobalsoja par Kamalu Harisu, bet trīs atbalstīja Donaldu Trampu.
ASV galvaspilsētas Vašingtonas centrā Kongresa ēka tikmēr jau ir apjozta ar žogu. Policija, visticamāk, gatavojas gan iespējamām nekārtībām pēc vēlēšanām, atceroties 2021. gada 6. janvāra notikumus, gan arī jaunā prezidenta inaugurācijai, kas arī notiks pie Kongresa ēkas. Tam jau tiek celtas īpaši paredzētās tribīnes.
Šobrīd situācija ir mierīga un gaisā ir jaušams jautājums par to, kas tad varētu notikt tuvākajās dienās.
Trešdaļa balso agrāk
Aptuveni 75 miljoni amerikāņu jeb trešdaļa no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem šoreiz savu izvēli veica pirms galvenās vēlēšanu dienas. Tas ir rekordliels skaitlis.
ASV Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa norāda, ka augošā iepriekšējās balsošanas popularitāte ir saistīta ar to, ka Amerikā nobalsot nemaz nav tik viegli:
"Trampa retorika ir tāda, kas ļautu viņam apstrīdēt vēlēšanu rezultātu, ja tas būtu ļoti tuvs," @ArtjomsKonohovs sacīja ASV Vācijas Māršala fonda eksperte @kristineberz. ASV ir rekordliela aktivitāte iepriekšējā balsošanā prezidenta vēlēšanās.🇺🇸https://t.co/eOlNCTWnIE pic.twitter.com/7TJ74ghhYo
— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) November 5, 2024
"Latvijā ir pieņemts , ka brīvdienā var mierīgi aiziet balsot vietējā skolā, pašvaldībā. Amerikā vēlēšanas notiek darba dienā, otrdienā. Ir daudz cilvēku, kuri var izlocīties no darba, aiziet stāvēt rindā, bet ir daudzi, kuri nevar. Īpaši tādās jomās, kur tev ir jāstāv pie kases, ir ļoti grūti teikt, ka es nebūšu un nezinu cik ilgi es nebūšu, jo man ir jāstāv rindā."
Turklāt katrā pilsētā un ciematā vēlēšanu iecirkņiem varētu būt atšķirīgs darba laiks. Regulāri mainās arī to atrašanās vieta.
"Tāpēc ASV savā ziņā ir ārkārtīgi grūti un sarežģīti balsot. Tāpēc paplašinās iespēja mierīgi saņemt pa pastu mājās biļetenu un savā nodabā to [aizpildīt un] atstāt balsošanas kastītē, kas ir pie skolām vai pie pilsētas domes," stāsta Bērziņa.
Bet šādu biļetenu skaitīšana mēdz aizņemt vairāk laika.
Daudzos štatos pilsoņi klātienē var balsot elektroniski, īpašos datoros. Tāpēc rezultātus var saskaitīt diezgan ātri. Turpretī iepriekš iesūtītie biļeteni ir jāskaita manuāli vai ar īpašu iekārtu palīdzību.
Izšķirošais Pensilvānijas štats
Lai paātrinātu procesu, dažos štatos iepriekš nodotās balsis var sākt skaitīt vēl pirms vēlēšanu dienas. Taču ne Pensilvānijā, jo republikāņi vietējā parlamentā šādu ieceri nobloķēja, uzsver Bērziņa.
"Ļoti nozīmīgs ir Pensilvānijas štats. Pensilvānijas pavalstī nevar sākt ātrāk skaitīt neklātienē iesūtītās balsis un biļetenus. [To var darīt] tikai pašā vēlēšanu dienā. Jāskatās, cik liela ir statistika, cik cilvēku ir balsojuši iepriekš. Ja citos gados iepriekš vairāk balsoja demokrāti, tad šogad arī republikāņi balso agrāk," stāsta eksperte.
Republikāņu politiķu īstie motīvi nav zināmi, bet nevar izslēgt, ka vilcināšanās ar rezultātu paziņošanu varētu nākt par labu viņu partijas kandidāta, bijušā prezidenta Donalda Trampa mēģinājumiem sēt šaubas par vēlēšanu godīgumu.
"Šobrīd retorika ir tāda, kas ļautu viņam vēlāk apstrīdēt rezultātu, ja rezultāts būtu ļoti tuvs vai ja būtu tikai dažu balsu starpība starp demokrātu kandidātu un viņu," pieļauj Bērziņa.
Tramps daudzreiz ir teicis, ka iepriekšējā balsošana vai balsošana pa pastu paver iespēju viltot rezultātus. Jau tagad bez pamatojuma tiek apgalvots, ka vairākās vietās ir atrasti viltoti biļeteni.
Vai amerikāņi grib Trampa atgriešanos?
Tā vai citādi, šīs vēlēšanas ne tik daudz ir cīņa starp Demokrātiskās partijas kandidāti Kamalu Harisu un Trampu, cik referendums par to, vai amerikāņi grib Trampa atgriešanos pie varas.
"Savā ziņā Kamala Harisa ir izveidojusi savu kampaņu vairāk par Trampa jautājumu nekā par sevi. Pēdējās dienās Harisa uzsver, ka viņas līdzjūtība un vēlme aizstāvēt tos, kuri tiek "abižoti", ka tas viņai ir noteicošais un tāpēc par viņu ir jābalso. Bet lielā mērā retorika ir par to, cik ārkārtīgi slikti būtu, ja Trampu ievēlētu.
Tāpēc jautājums ir par to, cik ļoti cilvēki jūtas pozitīvi par Trampu vai arī pret Trampu, lai aizietu balsot šajās vēlēšanās,"
vērtē Bērziņa.
Rezultātus izšķirs balsojums septiņos svārstīgajos štatos. Pensilvānija ir viens no tiem. Tik spraiga priekšvēlēšanu cīņa nav novērota jau sen.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiek 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.
21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Harisa jau saņēmusi nepieciešamo Demokrātu partijas atbalstu.
Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam ir eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
