Eiropas Komisijas strīds ar Poliju par tās tiesu sistēmu ilgst jau gadiem.
Tagad tiesa ir nostājusies Eiropas Komisijas pusē jautājumā par tiesu objektivitāti Polijā.
Brisele februārī iesūdzēja Poliju tiesā, jo mēģinājumi atrisināt domstarpības sarunu ceļā nevainagojās ar panākumiem. Pirmdien Eiropas Savienības Tiesa paziņoja, ka Polijas valdība, īstenojot 2019. gada tiesu reformas, ir mazinājusi tiesu neatkarību – bet tas ir viens no ES tiesību pamatprincipiem.
Lieta saistīta ar Polijas tiesnešu spēju rīkoties neatkarīgi – ES norāda, ka Polijas Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta un informācijas atklāšana par tiesnešu privāto dzīvi apdraud tiesnešu objektivitāti un neatkarību.
Strīds starp Varšavu un Briseli par Polijas tiesu reformām turpinās jau vairākus gadus. Valdošā labējā partija "Likums un taisnīgums" ir īstenojusi vairākas reformas, kas valdībai piešķir ievērojamu kontroli pār tiesu sistēmu. Tāpēc ES ir aizturējusi miljardus no pēcpandēmijas naudas un noteica Polijai rekordlielu sodu – vienu miljonu eiro dienā, kad Polija atteicās ievērot iepriekšējo ES Tiesas spriedumu. Tiesa vēlāk to samazināja līdz 500 000 eiro dienā.
Pirmdienas spriedums pārtrauca ikdienas sodu piemērošanu, jo tiesvedība izbeigta, bet noteica, ka Polijai joprojām ir jāsamaksā uzkrātie sodi.
Pašā partijā "Likums un taisnīgums" ir arī mērenāki politiķi, kas cenšas rast risinājumu strīdā ar ES, bet pagaidām nesekmīgi.
KONTEKSTS:
Viens no Polijas tiesu reformas aspektiem ir Augstākās tiesas disciplinārlietu palātas izveide, palātas varā ir atcelt tiesnešu tiesisko imunitāti un samazināt algas. No Eiropas puses izskanēja pārliecība, ka šīs palātas mērķis ir iebiedēt un uzraudzīt tiesnešus, lai panāktu viņu darbību atbilstoši valdošās partijas un valdības uzstādījumiem.
Eiropas Savienības Tiesa 2021. gada oktobrī piesprieda Polijai miljonu eiro lielu sodanaudu dienā par to, ka tā nav ievērojusi tiesas rīkojumu apturēt šīs palātas darbību.
Polijas valdība skaidroja, ka tieslietu reforma ir nepieciešama, lai vērstos pret korupciju tiesu sistēmā, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.
Valdība uzsver, ka 2017. gadā izveidotā Disciplinārlietu palāta, kurai ir tiesības sodīt tiesnešus, ir vajadzīga, lai reformētu neefektīvo tiesu sistēmu, kurā bieži sastopama korupcija. Savukārt daudzi tiesneši un advokāti iebilda, ka Disciplinārlietu palāta tiek izmantota, lai izdarītu spiedienu uz tiesnešiem, cenšoties panākt, lai viņi pieņemtu amatpersonām izdevīgus lēmumus.
