Panorāma

ES pievienojas Stambulas konvencijai, bet Latvija ne

Panorāma

Panorāma

Fronte noslaucījusi Bohorodičnes ciemu

LTV Donbasā: frontes noslaucītajā Bohorodičnes ciemā daži tomēr atgriežas

Vietējie teikuši, ka pār šo ciemu fronte nostaigāja vairāk nekā desmit reizes. Grūti pateikt, cik tieši, bet fakts, ka ielejā esošo Bohorodičnes ciemu Doneckas apgabalā fronte nežēloja – tas ir praktiski iznīcināts. Ciemā atgriezušies vien pārdesmit cilvēku – no nepilniem astoņiem simtiem pirms kara.

78 gadus vecais Mikola Rihovanovs iestumj ķerru savas mājas pagalmā Bohorodičnē. Sakopj, jau attīrījis vietu pie pagraba, arī aiz mājas. Dārzs gan otro gadu nekopts un aizaudzis – vispirms kara dēļ, tagad bažās par munīcijas atliekām vai mīnām. Krievijai cenšoties ieņemt ciemu, lādiņš trāpīja arī pie viņa mājas stūra.

 "Lai saremontētu, visa šī puse jājauc nost, jo no trieciena te viss atbīdījies. Nu un caurums – tas pats par sevi," nosaka Mikola Rihovanovs.

Elektrības joprojām nav. Brīvprātīgie, kas atved pārtiku, iedevuši no saules baterijām uzlādējamus lukturīšus. Ūdens no akas.

Mikola pērn septembrī viens no pirmajiem atgriezās pēc tam, kad Krievijas karaspēks bija padzīts no Bohorodičnes apkaimes. Pirmajā reizē kaut kā ticis cauri ukraiņu kontrolpostenim, kas brīdināja braukt tikai pa ceļu, uzmanoties no munīcijas atliekām. Gribēja tikai uzmest aci mājai, tā bijusi sestdiena.

Bohorodičnes ciema iedzīvotājs Mikola Rihovanovs
Bohorodičnes ciema iedzīvotājs Mikola Rihovanovs

"Bet pirmdien, kad atkal braucu, mani vairs nelaida. Gāju aplinkus pāri laukiem. Atnāku, bet te karavīri. Prasa: "No kurienes tu uzzīmējies!?" Es saku – ja jūs mani izvedīsiet, es tik un tā atnākšu atpakaļ. Tā ir mana māja, lūk, mana pase. Viņi bažījās par to, ka es varētu būt spiegs, izliekoties par vietējo. Taču, ja saprot, ka esi savējais, tad nekādu problēmu," atceras Mikola.

Ja kas nepieciešams, Mikola brauc uz Slovjansku ar velosipēdu – divarpus, trīs stundas vienā virzienā. Tur viņš arī pavadīja mēnešus, kopš devās prom pagājušā gada maijā.

"Krievijas armija jau kapitāli apšaudīja ciemu. Kaut ciemā ukraiņu karavīru nebija. Jā, viņi bija tur kaut kur pa mežiem, bet šajā ciema daļā karavīru nebija. Bet pa ciemu blieza bez žēlastības," stāsta Mikola.  

Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā
Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā

Bohorodičnes ciems atrodas ielejā, un kauja par to raksturota kā viena no smagākajām šajā apgabalā. Apšaudes no ieskaujošajiem pakalniem, bieži mainījusies kontrole pār ciema ielām un sektoriem, kontroles līnija bieži staigāja turp un atpakaļ.

Krievijas karaspēka noturēšana pie Bohorodičnes liedza tam iziet uz šoseju, lai tālāk virzītos uz Slovjansku.

Vietējie stāsta, ka ielejas vienā pusē pakalnos atradās Krievijas spēki un apšaudīja šo ciemu. Smagajās kaujās tas ir būtībā iznīcināts. Savukārt pakalnos ielejas otrajā pusē atradušies Ukrainas bruņotie spēki, aizsargājot virzienu uz Slovjansku.  

Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā
Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā

Ciemā praktiski nav palicis nevienas veselas mājas. Gruvešus tagad vasarā vismaz daļēji aizseguši zaļumi – ziemā bijis vēl briesmīgāks skats, saka vietējie.

No kāda nama palicis tikai apdedzis ledusskapis un sagruvusi plīts. No vairākiem simtiem iedzīvotāju atgriezušies vien pārdesmit.

Vienīgie, kas šajā ciemā nodzīvojuši visu kauju un arī okupācijas laiku, ir Mikola Gončars ar savu vairāk nekā 90 gadus veco, vājdzirdīgo un aprūpējamo māti Ņinu.

Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā
Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā

Krievi viņu veduši arī uz nopratināšanām.  

"Prasa – kur ukraiņi? Kā lai es zinu. Pa mežiem varat meklēt," atceras Mikola Gončars.

No apšaudēm slēpās pagrabā. Tomēr vienā no tām pagājušajā vasarā tika nogalināts viņa vecākais brālis Vasīlijs ar sievu – blakus nokrita lādiņš.

"Brāli nogalināja. Apglabāju. Nebija vairs ne roku, ne galvas. Atlidoja tepat blakus, nogalināja. Ko padarīsi…" viņš nosaka.

Jāpaļaujas uz brīvprātīgo palīdzību, bet sastādīti tomāti. Tomēr arī viņu īpašums ir smagi cietis, un nav skaidrs, kad būs lielāka palīdzība.

Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā
Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā

Tie pārdesmit, kas atgriezušies ciemā, pulcējas pie kaujās uzspridzinātā tilta, kas veda uz netālo Svjatihorsku. Tas ir ikdienas rituāls. No Svjatihorskas katru dienu tiek atvesta pārtika un cita palīdzība. To nolaiž ar virvi. Pretī saņem Jurijs.

Kastes jādabū šaipus upei. Mikola viņam lejā nes garus makšķerēšanas zābakus, lai Jurijs kā parasti pārtiku varētu pārnest pāri upes ūdeņiem. Šoreiz to izdarīt gan naski piesakās divi vietējie jaunieši.

Ziemā, kad līmenis augstāks, tika izmantota laiva. Šoreiz kastēs esot 24 porcijas – rīsi, salāti, arī sviestmaizes. Tas viss tiek sadalīts starp ciema iedzīvotājiem.

"Ūdens no akas. Kā redzat, elektroapgādes vēl nav. Ceram, ka drīz to atjaunos. Domāju, ka mūsu ciems nezudīs un tajā ieguldīs. Solīja it kā tiltu uztaisīt uz rudens pusi. Bet, kā būs, viss būs atkarīgs no frontes situācijas," spriež Jurijs.

Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā
Bohorodičnes ciems Doneckas apgabalā

Arī Mikola cer uz tilta atjaunošanu, jo tas ciemam ir dzīvības artērija.

"Darba daudz, bet domāju, ka visu izdarīsim un viss būs labi mūsu Ukrainā. Esmu par to pārliecināts. Citādi nemaz nevar būt," saka Mikola Rihovanovs.

Fronte no šejienes ir 35 kilometru attālumā, un ciemā cer, ka drīz tā atbīdīsies vēl tālāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti