Krievijas karakuģi pametuši ostu un devušies Baltijas jūrā. Šeit, kā arī Karaļauču jeb Kaļiņingradas apgabalā turpmākās dienas gaidāmi Krievijas bruņoto spēku manevri. Tie ilgs desmit dienas ar 40 kuģu, 25 lidaparātu un vairāk nekā 3500 karavīru dalību.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Maskava Baltijas jūrā sarīkojusi vairākus manevrus, atstrādājot uzdevumus iespējamai karadarbībai šajā reģionā.
Tā nav nejaušība, ka mācības uzsāktas laikā, kad Baltijas jūrā ikgadējos manevrus veic arī NATO. Šīm mācībām, kas sākušās Tallinā un noslēgsies Vācijā, gan lielāks vēriens – tās notiek divas dienas ilgāk, piedaloties 50 kuģiem, 45 lidaparātiem un 6000 karavīru.
"Šo mācību mērķis ir nodrošināt uzticību starp NATO spēkiem, kas veicinās arī sadarību un spēku savietojamību, lai gadījumā, ja mūsu spēki tiek testēti reālā cīņā, mums būtu vienota reakcija," teica ASV Jūras spēku viceadmirālis Tomass Išejs.
Manevros piedalās 19 alianses dalībvalstis, ieskaitot jaunpienācēju Somiju, kā arī partnervalsts Zviedrija, kura vēl gaida uz dalību aliansē. Tā uz mācībām atvedusi īpašu tehniku – viņu flotē esošo elektroniski darbināmo zemūdeni, kas jūrā var pavadīt veselu mēnesi bez vajadzības izpeldēt virspusē. Manevros tiek veiktas pretzemūdeņu, pretgaisa aizsardzības un atmīnēšanas operācijas, arī bezpilota zemūdens un virszemes transportlīdzekļu mācības.
Mācības noris arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos, kur tiek veiktas dažādas taktiskās operācijas ar sabiedroto valstu kuģu, gaisa kuģu un bruņutransporta iesaisti. Būs arī sauszemes operācijas daļa – otrdien Ventspilī notiks jūras desanta izsēšanās, kā arī pie Šķēdes militārā poligona gaidāma kaujas šaušana.
Kurzemes reģionā un piekrastē gaidāmas visintensīvākās kaujas darbības.
"Ar šīm mācībām vēlamies nodot vēstījumu visiem, kas apšauba NATO, ka patiesībā tā ir ļoti spējīga aizsardzības alianse un esam vairāk nekā gatavi aizsargāt visas mūsu dalībvalstis," teica NATO ģenerālleitnants Luiss Lankaress.
Šīs Baltijas jūras mācības, dēvētas par "Baltops", jau kopš 1971. gada norisinās katru gadu.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums", komentējot Krievijas un NATO spēku manevrus, atzina, ka tas nav nekas jauns, ka Krievija momentā reaģē uz NATO spēku mācībām un izziņo vingrinājumu.
"Vienīgi šajā gadījumā šis vingrinājums un tā izpilde ir ar daudz lielāku intensitāti. Es pat teiktu – ar zināmu agresivitāti, neievērojot militārās pieklājības likumus, ka pārāk tuvu tiek veikti manevri, kas zināmā mērā iet uz tādu provokatīvu izpildījumu šajos vingrinājumos," sacīja Kalniņš.
NBS komandieris uzskata, ka
šie manevri ir "absolūta spēka demonstrācija no Krievijas puses un mēģinājums parādīt, ka viņu jauda vēl ir pietiekama",
jo jūras flote nav ļoti iesaistīta karā pret Ukrainu, bet Krievijas resursi Baltijas jūrā ir pietiekami.
Sadursmes riskus gan NBS komandieris nesaredz, bet
"var gadīties mazāka izmēra incidenti, kas neveicina drošību uz jūras".
"Galvenais vingrinājumu mērķis tomēr ir trenēt militārās spējas, bet šis vingrinājums no Krievijas puses ir orientētas uz provokatīvām darbībām".
NATO spēku mācību scenārijs šo apstākļu dēļ gan netikšot mainīts. "Taisni otrādi – tas visiem, kas piedalās vingrinājumā, liek trenēt savu psiholoģisko noturību un būt ļoti pastāvīgiem un strukturāliem lēmumu pieņemšanā, lai izpildītu uzdevumu pat stipras eskalācijas gadījumā," atzina Kalniņš.