Informācija par milzīgajām ES paplašināšanās izmaksām tika publicēta laikā, kad Spānijas pilsētā Granadā uz Eiropas politiskās kopienas sanāksmi gatavojas ierasties vairāk nekā piecdesmit valstu pārstāvji, kuri tur apspriedīs deviņu ES kandidātvalstu nākotni un iespējamo uzņemšanu.
Runa ir par Ukrainu, Moldovu un Gruziju, kā arī sešām Balkānu valstīm (Serbiju, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Bosniju un Hercegovinu, Albāniju un Kosovu).
"Visām dalībvalstīm būs vairāk jāiemaksā ES budžetā, un tās (no budžeta) saņems mazāk," teikts ES Padomes sekretariāta dokumentā, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.
Noplūdušajā dokumentā lēsts, ka gadījumā, ja ES pievienosies vēl deviņas valstis, Eiropas Savienības budžets tiktu palielināts par 21% līdz 1,47 triljoniem eiro. Tas savukārt nozīmētu ievērojamu iemaksu palielinājumu Vācijai, Francijai un Nīderlandei, un tā ieviešanai būtu nepieciešams pārejas periods.
Mainītos arī lauksaimniecībai atvēlētā summa, jo Ukrainai septiņu gadu laikā pienāktos 95 miljardi eiro. Ukraina ar vairāk nekā 41 miljonu hektāru lauksaimniecības zemes kļūtu par lielāko ES lauksaimniecības subsīdiju saņēmēju, nobīdot Franciju uz otro vietu. Savukārt astoņas pārējās kandidātvalstis varētu pretendēt uz gandrīz 30 miljardiem eiro lauksaimniecības subsīdiju naudas.
Tagadējām dalībvalstīm tas nozīmētu lauksaimniecības subsīdiju kritumu par aptuveni 20%.
Ukraina ir apgalvojusi, ka, būdama pasaules līdere graudu, saulespuķu eļļas un mājputnu gaļas tirgos, tā stiprinātu ES pārtikas drošību.
Paplašināšanās būtiski ietekmētu arī citu, gana būtisku – tā dēvēto Kohēzijas fondu, no kura tiek finansēta mazāk attīstīto valstu infrastruktūra.
Saskaņā ar pašreizējo finanšu formulu Čehija, Igaunija, Slovēnija, Kipra, Malta un Lietuva vairs nebūtu tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus.
Ukraina, kas ir lielākā kandidātvalsts, septiņu gadu laikā varētu saņemt 186 miljardus eiro papildus Pasaules Bankas jau iepriekš aplēstajiem 400 miljardiem eiro valsts atjaunošanai, norādīja laikraksts.
Pagājušajā mēnesī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES nekavējoties jāgatavojas radikālām pārmaiņām, kas nepieciešamas, lai Ukraina un citas valstis varētu kļūt par bloka dalībvalstīm.
ES paplašināšana ir kļuvusi par vienu no steidzamākajiem valstu kopienas jautājumiem, un piektdien dalībvalstu pārstāvji tiksies, lai apspriestu budžetu, vietu skaitu Eiropas Parlamentā, kopējās lauksaimniecības politikas nākotni un to, vai paplašinātajā blokā būs iespējama vienprātīga balsošana atsevišķās jomās.
Tiks apspriests arī jautājums par to, vai ES būtu jāturpina "divu ātrumu principu", kas dalībvalstīm ļautu pakāpeniski pievienoties blokam, vai arī jāizmanto cita, proti – "visu vai neko" pieeja.
Paredzams, ka visstrīdīgākās varētu būt sarunas par budžetu. Lai arī ES Padomes prezidents Šarls Mišels iepriekš norādīja, ka skaidrība par to jāievieš līdz 2030. gadam, kāds augsta ranga diplomāts laikrakstam "The Guardian" norādīja, ka no šāda, nejauši izvēlēta termiņa nav jēgas un tas jāpaveic līdz 2027. gadam, kad sāksies nākamais ES finanšu cikls.
