Apšauda mājas un Drošības dienesta biroju

Apgabala administrācija informēja, ka divi Irānā ražotie trieciendroni "Shahed" izpostījuši divas daudzdzīvokļu mājas, administratīvo ēku un skolu.

Vienlaikus okupanti ar artilēriju apšaudīja vairākas apdzīvotas vietas, un postījumi nodarīti vairākām privātmājām. Zelenskis apstiprināja, ka Sumu pilsētā uzbrukumi ir notikuši ne tikai dzīvojamām ēkām, bet arī Ukrainas Drošības dienesta birojam.

Stiprinās pretgaisa aizsardzību

Sumu apgabals atrodas Ukrainas ziemeļos un robežojas ar Krieviju, tāpēc iedzīvotāji spiesti dzīvot pastāvīgās bailēs.

Arī Zelenskis atzina, ka Ukrainas armijai vēl nav pietiekami daudz efektīvu pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu visu tās teritoriju un notriektu visus mērķus.

Ienaidnieks to izmantoja un sarīkoja kārtējo terora aktu un Sumu pilsētā izpostījis dzīvojamās un Drošības dienesta ēkas. Tāpēc Zelenskis uzklausījis Bruņoto spēku Gaisa spēku komandiera ziņojumu par pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, un mērķis esot radīt vairogu virs visas valsts teritorijas.

Galvenās cīņas - Ukrainas austrumos

Tikmēr frontē turpinās cīņas un viss liecina, ka galvenie notikumi norisinās Ukrainas austrumos. Ukrainas Bruņoto spēku austrumu grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevtijs paziņojis, ka Limanas – Kupjanskas virzienā atrodoties 120 tūkstoši iebrucēju, bet pie Bahmutas karojot 50 tūkstoši Krievijas karavīru.

Savukārt Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara paziņojusi, ka Bahmutas virzienā turpinoties cīņa par to, kurš pārņems iniciatīvu.

Kaujas esot intensīvas un situācija varot mainīties strauji.

Maļara arī sacīja, ka pagājušajā nedēļā Ukrainas armija ir atbrīvojusi vairāk nekā 37 kvadrātmetru lielu teritoriju.

Iznīcinātājus cer sagaidīt nākamā gada sākumā

Ik pa brīdim medijos izskan viedoklis, ka Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas frontē notiek pārāk lēni, tāpēc rietumvalstis var samazināt militārās palīdzības apmēru Ukrainai.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šādas runas noraidīja un paziņoja, ka rietumvalstu amatpersonas, kurām ir jāpieņem lēmumi par bruņojuma piegādēm Ukrainai, esot labi informētas par notiekošo frontē un spējot izdarīt pareizos secinājumus.

Kuleba arī apgalvoja, ka nav nekādu pazīmju par sabiedroto atslābumu un nevēlēšanos turpināt piegādāt ieročus Ukrainai.

Taču Kuleba paziņoja, ka

joprojām nav sākušās ukraiņu pilotu apmācības lidošanai ar amerikāņu iznīcinātājiem F-16, kurus rietumvalstis varētu piegādāt Ukrainai.

Ukrainas ārlietu ministrs atgādināja, ka pilotu apmācībām vajadzēja sākties jūnijā, taču tas nav noticis.

Kijiva rēķinoties ar to, ka Ukrainas Gaisa spēki pirmās F-16 lidmašīnas varētu saņemt nākamā gada pirmajos mēnešos, bet tagad izskatoties, ka iznīcinātāju saņemšanas varētu iekavēties, sacīja Kuleba.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.